Šoreiz zobu pastu un drēbju koferi nevajadzēja. Kad tiesa otrajā instancē atzina Aivaru Lembergu par vainīgu smagos noziegumos un piesprieda četrus gadus cietumā, viņš pagājušajā nedēļā netika apcietināts tiesas zālē kā pēc pirmās instances sprieduma 2021. gadā. Varēja atgriezties mājās pie 70. jubilejas apsveikuma pušķu alejas, ko bija izrādījis soctīklos. Tiesnese skaidroja, ka apcietināt nav iemesla — viņš ievērojis drošības līdzekļa noteikumus un nav vilcinājis tiesvedību.
Protams, 15 gadus ilgais tiesu maratons vēl nav galā — gan pats Lembergs, gan prokuratūra sola iesniegt kasācijas protestu. Prokurors sašutis, ka tiesas ir pārāk maigas — sākotnēji prasīto astoņu cietuma gadu vietā pirmā instance piesprieda piecus, bet tagad sods vēl samazināts par gadu. Kā var saprast, Lemberga veselības dēļ.
Svarīgākā vēsts tomēr ir skaidra — jau otro reizi tiesa spriež, ka reiz tik varenais oligarhs nav ārpus likuma. Prokuratūra sāka krimināllietu 2005. gadā, tātad vairāk nekā pusi no atjaunotās neatkarības laika Latvijas Republika cīnās ar savu «krusttēvu».
Patiesībā Lembergs ir jau zaudējis. Galu galā, no tranzīta trubas milzu bagātību un ietekmi izzīdušais Ventspils cars jau gandrīz pusotru gadu ir pavadījis cietumā. Tas nav nākotnē vēl tikai iespējams sods, tā ir reāli aiz restēm pavadīta diena, nakts, nedēļa, mēnesis, vēl viens mēnesis, gads. Varas oreols ir saplacis, ja pat jaunievēlētā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no ZZS tagad sola, ka «droši vien» rosinās pārvērtēt frakcijas sadarbību ar Lembergu. Mūžs paiet, un beigu galā nevienam zārkam nav kabatu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.