Pirms 20 gadiem slēgto Lādes pamatskolu, kuru vēlāk pārdēvēja par Jaunlādes muižu, iegādājušies Austrālijas latviete Sandra Kļaviņa un viņas vīrs itālis Adriāno Karlezi. Saimnieki to veido kā vietu, kur saglabāta skolas vēsture, bet muižas apkārtne, iespējams, taps par latvisku pirts vietu
Jau pa gabalu redzams, cik labi šeit jūtas Sandra un Adriāno, viņi apmīļo katru stūrīti. «Kad nestrādājam Rīgā, savā restorānā Casa Nostra, braucam šurp, uz savām mājām. Pusotra stunda, un tas nav nekāds lielais attālums,» saka Adriāno. Viņa sieva piebilst, ka Itālijā daudzi cilvēki šādu attālumu katru dienu mēro uz darbu un atpakaļ. Adriāno vēl pajoko, ka, dzīvojot Romā, četrus savas dzīves gadus viņš iztērējis, meklējot, kur novietot mašīnu.
Mani interesē, kā viņi satikās un kā kļuva par Jaunlādes muižas saimniekiem. Adriāno dzimis Itālijas pilsētā Aleksandrijā, bet lielāko dzīves daļu pavadījis Romā, kur saimniekojis antikvāro lietu veikalā. Pēc sievas nāves juties vientuļš, šīs sajūtas nav kliedējusi arī četru suņu sabiedrība. Tāpēc iepazīšanos ar Sandru viņš sauc par īstu veiksmi.
Bet Latvija? Pieticis ar vienu ciemošanās reizi, lai itālis iemīlētos Latvijā un pierunātu Sandru pārcelties šurp. Tā sācies arī muižas stāsts.
Seko čekisti
Sandra ir dzimusi latviešu ģimenē Austrālijā. «Tēvs no Balviem, mamma no Liepājas,» viņa paskaidro. Vecāki satikās Eslingenē Vācijā, tā dēvētajā dīpīšu nometnē. 1950. gadā, kad Austrālija, Kanāda un Amerika atvēra vārtus imigrantiem, vecāki devās ceļā. Vispirms uz Neapoli Itālijā un tad no turienes mēnešiem ceļoja uz Austrāliju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.