Režisores Ilzes Kungas-Melgailes spēlfilma Mana brīvība pirmizrādi piedzīvos 29. septembrī, taču Latvija to jau izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai
Ita Kozakeviča bija kā spoža komēta, kas negaidīti uzmirdzēja, saviļņoja un tikpat pēkšņi zuda. Atmodas laikā viņa kļuva par vienu no nozīmīgākajām personībām, kas centienos pēc Latvijas neatkarības iesaistīja tieši mazākumtautības — poļus, ukraiņus, baltkrievus un krievus. Viņas vārdi «par jūsu un mūsu brīvību!» aizdedzināja daudzas sirdis. Viņa bija Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja, filoloģe un poliglote, kas pārvaldīja deviņas valodas, taču viņas lielākais talants bija uzrunāt cilvēkus.
1990. gadā viņa kļuva par nupat ievēlētās Augstākās padomes Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadīja arī amnestijas lietu izskatīšanu. Tikai pēc 30 gadu valstiskuma pieredzes varam novērtēt, cik nozīmīgu lomu Ita Kozakeviča bija uzņēmusies.
Viņas dzīve pēkšņi pārtrūka 35 gadu vecumā. Lieliskā peldētāja noslīka rāmā Tirēnu jūrā Itālijā, viņas nāves apstākļi nekad nav tikuši izmeklēti.
Mana brīvība ir režisores Ilzes Kungas-Melgailes pirmā pilnmetrāžas spēlfilma. Līdz šim režisore strādājusi dokumentālā kino, īsfilmu un reklāmas žanrā. Pirms 12 gadiem, gatavojot materiālu Latvijas Tautas frontes atcerei, viņa uzdūrusies Kozakevičas publiskajām uzrunām Atmodas laikā. Un nolēmusi, ka veltīs Itai filmu. Tagad šis nodoms realizēts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.