Dabas stihijas pagājušajā nedēļā nodarītie zaudējumi mērāmi miljonos eiro. Meteorologi brīdina, ka tādas vētras būs aizvien biežāk. Ko darīt, lai zaudējumi turpmāk nebūtu tik lieli?
Tajā brīdī, kad vētra iet pāri, tu saproti, cik patiesībā bezspēcīgs esi — atceroties baiso 7. augusta pusdienlaiku, ar asarām acīs saka Tērvetes dabas parka Informācijas centra vadītāja Lilita Kauste. Atgriezta no ārpasaules, bez zonas mobilajā telefonā, viņa stāvēja administrācijas ēkā un pa logu skatījās, kā vējš pie centrālās ieejas liec un gāž simtgadīgus kokus. Gluži kā sērkociņus. Pēc tā bija skaidri noprotams, kas darās dziļāk mežā. Atpūtnieku iecienītajās takās pirmdienas rītā bija devušies ap pussimt apmeklētāju, tajā skaitā bērni, un strādāja 10—15 darbinieki. Nebija iespējams noskaidrot, vai visiem viss labi. Atlika gaidīt.
Dobeles novads, kur atrodas arī Tērvetes dabas parks, 7. augusta vētrā cieta vissmagāk. Vējš ne tikai plosīja kokus, bet arī norāva ēkām jumtus. Vietām ciemus skāra milzu krusas graudi, sadragājot labības laukus, izsitot stiklus automašīnām un mājām, kas tagad izskatās kā cietušas karā, un sadauzot ķermeni vienos zilumos cilvēkiem, kas atradās ārā. Dabas stihija plosījās arī Tukuma, Jelgavas, Rīgas, Madonas pusē un Augšdaugavas novadā. Tur, krītot kokam, gāja bojā vīrietis.
Patlaban tiek apzināti zaudējumi, novērsti postījumi, izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības un piešķirtas kompensācijas. Tomēr ir arī vētras mācības, ko vajadzētu ielāgot nākotnē.
Vainīga ragana
7. augusta nakts bija siltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultē termometra stabiņš nenoslīdēja zemāk par 25,6 grādu atzīmi. Arī dienā tika sasniegti jauni temperatūras rekordi. Ainažu novērojumu stacijā gaiss uzkarsa līdz pat 33 grādiem. Tikmēr no dienvidrietumiem Latviju šķērsoja aukstā fronte. Siltajā, mitrajā gaisa masā veidojās negaisa mākoņi. Tie līdzi nesa stipras lietusgāzes, vēja brāzmas un lielgraudu krusu. Dobeles pusē vējš sasniedza 33 metrus sekundē, Madonā — 30. Tas pielīdzināms stipras vētras vai viesuļvētras spēkam, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.