Latviju piemeklējusī 7. augusta postošā vētra ar lielgraudu krusu ir tikai daļa no jaunās laikapstākļu ainas Eiropā. Klimata datu analītiķis Viesturs Zandersons ieskicē iespējamo nākotni
Viss sākās ar ļoti vēlu pavasara salu līdz –6 °C, kas Latvijā nogalēja augļu koku un ogu krūmu ziedus un turpinājās ar mokošu sausumu gandrīz divu mēnešu garumā. Pirms Jāņiem pļavas un zālieni bija izdeguši kā Āfrikas savannā. Tad beidzot sāka līt — pārāk ilgi un pārāk daudz. Līdz beidzot šīs vasaras īpatnības vainagojās ar 7. augusta negaisu, kad daudzviet Lietuvā, Latvijā un Igaunijā stiprās vēja brāzmas un lielgraudu krusa radīja milzīgus postījumus. Taču tā ir tikai maza kripata no šovasar piedzīvotajām laikapstākļu un klimata kaprīzēm uz planētas Zeme.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas datu analītiķis Viesturs Zandersons apstiprina, ka šī vasara visā pasaulē bijusi karstākā novērojumu vēsturē. Neizturams, cilvēku un citu būtņu dzīvībai bīstams karstums vairākus mēnešus valdīja gan Eiropā, gan vairākos ASV štatos, Tuvajos Austrumos un citur pasaulē, pārspējot līdzšinējos rekordus un sasniedzot pat +50 grādus reģionos, kur šāda temperatūra nav uzskatāma par pieļaujamo normu. Īpaši izcēlās karstuma viļņu ilgums un biežā atkārtošanās, arī sausums.
Dažviet tas beidzās ar plašiem mežu ugunsgrēkiem, citviet — ar negaisiem, kas nesa plūdus, viesuļvētras, zemes nogruvumus un lielgraudu krusu. Piemēram, augusta sākumā trešdaļu Slovēnijas pārņēma valsts vēsturē postošākie plūdi, kuru seku likvidācija izmaksās miljardiem eiro. Vācijas dienvidos lielgraudu krusa izveidoja tik biezu ledus bumbiņu kārtu, ka to nācās izvest no pilsētām ar smagās tehnikas šķūrēm un kravas piekabēm. Norvēģijā un Zviedrijas ziemeļos trakoja vētra Hanss. Tikmēr Grieķijā dega Rodas sala. Plaši plūdi piemeklējuši Indiju un Ķīnu, bet Havaju sala Maui pārvērtusies pelnu kaudzē, ugunij paņemot līdzi 93 cilvēku dzīvības.
Mēs esam raduši lasīt ziņas par postošām dabas kataklizmām tālās zemēs, bet šovasar paši kļuvām par daļu no šīm ziņām. Viens ir skaidrs — Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstis vairs nav klusā, mierpilnā «Dieva auss», kādā esam raduši dzīvot. Klimata pārmaiņas sāk klauvēt arī pie mērenās joslas iemītnieku durvīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.