Vai dziesmu un deju svētki sniedza pacilātību? Kuri bija emocionālākie brīži? Jautājām nozares ekspertiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem
Sanita Osipova, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore
Koru koncerta Tīrums ģenerālmēģinājumā mani pārņēma saprašana, ka mūsu mazajā valstī, kur ar katru gadu dilst iedzīvotāju skaits, ir tik daudz cilvēku! Cilvēku, kas ne tikai grib dziedāt, bet viņiem tas arī lieliski sanāk. Bieži mēdzam sacīt: mums ir zema darba efektivitāte, cilvēki ir čīkstuļi. Taču brīdī, kad kopā sanāk 16 tūkstoši dziedātāju, tam nevar noticēt.
Vēl domāju par brīvību, kas mums ir. Dziesmusvētki sākās cenzūras apstākļos, Krievijas impērijā stingri skatījās pakaļ tam, kas tiek publiski tautas priekšā izpildīts. Arī Kārļa Ulmaņa laikā svētkus izmantoja kā ideoloģisku propagandas ieroci, nemaz nerunājot par cenzūru padomju okupācijā. Cik tad no visiem Dziesmusvētkiem ir bijuši tādi, kur tauta priecājas, kur koristi var balsot par to, ko viņi grib dziedāt.
Jaunais prezidents Edgars Rinkēvičs uzrunā noslēguma koncertā bija nesamākslots un patiess. Arī dziedātāju reakcija ar «Sveiks lai dzīvo!» — tas bija patiesi. Viņa sacītais par līdztiesību un to, lai ikvienam būtu cilvēka cienīga dzīve, tagad ir jāstiprina darbos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.