Karš Ukrainā. 72. nedēļas galvenie notikumi
Krievija pagājušās ceturtdienas naktī ar raķetēm apšaudīja Ukrainas rietumu pilsētu Ļvivu — nogalināti pieci, ievainoti 36 cilvēki. Uz Ļvivu tika raidītas 10 spārnotās raķetes Kaļibr, no kurām septiņas izdevās notriekt. Savukārt sestdien Krievijas spēki ar raķetēm apšaudīja dzīvojamo rajonu Ukrainas austrumu pilsētā Limanā, nogalinot deviņus cilvēkus. Kopš masveida iebrukuma sākuma reģistrēta 9177 civiliedzīvotāju nāve, to skaitā 535 bērni, paziņoja ANO.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins personīgi brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu neizmantot kodolieročus Ukrainā, ziņoja laikraksts Financial Times. Izbeigt karu ar kodoltriecienu ierosināja Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs. Krievijas armija karā ar Ukrainu kopš pilna mēroga iebrukuma ir zaudējusi gandrīz pusi kaujasspēju — dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā ir 231 700 karavīri.
Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Vācijas parlamentu priekšsēdētāji pieņēma kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainas dalībai NATO. Ukraina šonedēļ NATO samitā Viļņā vēlas gūt skaidru priekšstatu, kad kļūs par NATO dalībvalsti, Rīgā teica Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. NATO apiešot Dalības rīcības plānu, lai atvieglotu Ukrainas uzņemšanu, apstiprināja anonīma amatpersona.
Ukraina ir pelnījusi kļūt par NATO dalībvalsti, pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski Stambulā paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Zelenskis no vizītes Turcijā svētdien atgriezās kopā ar vienības Azov komandieriem, kuri pēc Mariupoles krišanas bija internēti Turcijā. Agrākā vienošanās paredzēja, ka viņiem tur būtu jāpaliek līdz kara beigām. Krievija paudusi neapmierinātību ar komandieru atgriešanos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.