Veselības aprūpes sistēmā akūta problēma ir zobārstu trūkums. Bērniem līdz 18 gadu vecumam jau ilgstoši nav pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, kas viņiem pienākas un ir sevišķi svarīgi akūtās situācijās.
Bažās par to līdz Saeimai ir nonācis iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās. Atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 15.jūnija sēdē konstatēja – šim nolūkam nepieciešams papildu finansējums un jāpaaugstina tarifi. Tāda pati situācija ir arī ar citiem veselības pakalpojumiem.
Veselības pakalpojumi mūsdienu modernajā pasaulē maksā tik, cik tie maksā.
Taču nekādi soļi netiek sperti – Finanšu ministrija it kā nesaredz, kur Veselības ministrija ieguldīs trūkstošo naudu, lai gan otrajai ir konkrēts līdzekļu izlietojuma sadalījums pa pozīcijām. Izpildvara mēmi klusē un gaida “uz kuru pusi tas vējš pūtīs”.
Tikmēr gan mazie, gan lielie mūsu valsts iedzīvotāji mēnešiem garās rindās gaida tik nepieciešamos pakalpojumus un bendē savus zobus.
Problēma ir akūta – vidējais pakalpojuma gaidīšanas laiks reģionos svārstās no 26 dienām Latgalē līdz pat 105 dienām Rīgas reģionā, liecina Veselības ministrijas apkopotie dati. Reģionos ir maz zobārstniecību, kur rinda īsāka par 11 dienām.
Naudas nav, speciālistu trūkst
Komisijas sēdē izskanēja, ka akūtās situācijās, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, bērni nevar saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus. Lai gan privātajā sektorā tos piedāvā, ne visām ģimenēm ir iespēja par to samaksāt. Ja sestdienās nepilngadīgajiem akūtos gadījumos apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi rindas kārtībā vēl ir pieejami, tad svētdienās nē, jo nav speciālistu, kas tos uzņemtos sniegt.
Akūtu mediķu trūkumu pastiprina arī birokrātiski sarežģījumi. Kāpēc situācijā, kad valstī kritiski trūkst ģimenes ārstu, diplomēta ārste no Ukrainas, kas ir nokārtojusi valsts valodas eksāmenu, Jelgavas poliklīnikā joprojām nedrīkst strādāt par ģimenes ārsti, bet vienīgi par ārsta palīgu vai aizstājēju? Ukrainā viņai ir patstāvīga prakse. Loģiska izskaidrojuma tam nav. Ja pašiem trūkst cilvēku, jānodrošina, lai savas jomas profesionāļi no citām valstīm šeit var pilnvērtīgi strādāt.
Mazos pacientus neatmaksājas ārstēt
Viena no būtiskākajām problēmām zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā ir ne tikai speciālistu trūkums valsts apmaksātajā zobārstniecībā, bet arī valsts apmaksātais zobārstniecības manipulāciju zemais tarifs – to pēdējo reizi pārskatīja 2018.gadā. Pēdējās pāris dekādēs finansējums zobārstniecībā nav kāpis, ja neskaita minimālo algu, taču materiālu cenas cēlušās ik gadu.
Zobārstam ir jābūt ieinteresētam strādāt gan ar pieaugušajiem, gan bērniem, par šo darbu vidēji saņemot vienādu stundas samaksu. Tad būs arī rezultāts. Patlaban valsts politikas dēļ izveidojusies situācija, kad, ielaižot kariesu un regulāri profilaktiski nepārbaudot un nelabojot bērnu zobus, cilvēki pieaugušo dzīvē iestūrē jau ar bojātiem zobiem. Ja mazu bērnu zobiem nenotiek profilaktiskā apskate, pieaugot viņi kļūst par potenciāliem klientiem pieaugušo zobārstu kabinetiem, kuri no tā pelna.
Rezultātā valsts atbalsta hronisku pacientu skaita pieaugumu.
Latvijā pamatā ir jāatbalsta bērnu zobārstniecība, un šim pakalpojumam ir jāatbilst vidējai izpeļņai, ko zobārsts iegūst, ārstējot pieaugušo. Citādi veidojas situācija, kad zobārstu meklē pieaugušais ar ielaistām slimībām, par pakalpojumiem maksājot jau desmitkārt vairāk. Ielaistas zobu slimības negatīvi ietekmē vispārējo cilvēka veselības stāvokli, jo ir potenciāls sirds slimībām un gastroenteroloģiskajām problēmām.
Vajadzīgs skrīnings
Bērni ir jānodrošina ar zobārstniecības pakalpojumiem, tā ir viena no primārās veselības aprūpes šķautnēm. Ir nepieciešamas ne tikai vispārējās veselības pārbaudes, bet arī zobu skrīnings, un šo pakalpojumu tikai loģiski būtu apmaksāt līdzvērtīgi samaksai par pieauguša cilvēka zobu aprūpi.
Patlaban valstī ir izveidojusies situācija, kad zobārstam nav finansiāli izdevīgi kā pacientus izvēlēties bērnus, jo cilvēka mūža pirmajos gados nav nepieciešamas sarežģītas stomatoloģiskas manipulācijas, kādas var vajadzēt pieaugušajam, piemēram, implantu ievietošana. Bērnus visbiežāk ir profilaktiski jāapskata vai viņiem jāsaplombē zobs. No profesionālā viedokļa ir komplicētāk uzņemt mazos pacientus, jo ar viņiem var būt grūtāk īstenot sāpīgu procedūru. Tas var prasīt vairāk zobārsta laika, ir psiholoģiski grūtāk un nepieciešama arī medmāsas klātbūtne.
Kritiku neiztur priekšlikums – viens zobārsts visai ģimenei.
Esmu pārliecināta, ka Saeimas komisijā izskanējušais priekšlikums piesaistīt vienu zobārstu visai ģimenei – tēvam, mātei un bērniem, dzīvē nav īstenojams. Kāpēc lai zobārsts atbildētu par trim, četriem cilvēkiem, ja reāli samaksu par darbu var saņemt vienīgi no diviem pieaugušajiem, pieņemot, ka viņi atbildīgi rūpējas par saviem zobiem? Aspekts, kas nāk par sliktu šim ierosinājumam, – pieaugušajiem var būt specifiskas zobu saslimšanas, piemēram, periodontīts, un var nākties iet pie cita ārsta, kas specializējas konkrētās slimības ārstēšanā. Līdz ar to prasība nodrošināt vienu zobārstu visai ģimenei būtu liela naudas izšķērdēšana.
Noteiktas kvotas
Visefektīvāk no valsts kā gudra saimnieka skatupunkta būtu atbalstīt bērnu zobārstniecību, lai jau saknē izskaustu tālākās problēmas. Iespējams, privāts zobārstniecības kabinets var tikt atvērts tikai ar nosacījumu, ka tiek izpildītas noteiktas bērnu apkalpošanas kvotas.
Ir absurdi salīdzināt lauku mazpilsētu ārstu noslogotību ar Rīgas klīnikām. Ja aizslēgsim visas mācību iestādes ārpus lielajām pilsētām, likvidēsim tur medicīnas aprūpi un citus akūti nepieciešamus pakalpojumus. Ja tas notiks, par reģioniem varēsim vispār aizmirst. Iespējams, mums tagad ir tāda politika – likvidēt laukus! Skarbi izklausās, bet, savelkot jostu ap Rīgu, ārpusē esošie paši apmirs. Somijā ir pieredze ar milzīgu atbalstu reģioniem aiz polārā loka, lai tur būtu gan skolas, gan veselības aprūpe.
Ielaistas akūtas problēmas veselības aprūpē ievērojami “iekabina” valsts tautsaimniecībai.
Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks, majors Rihards Rozenbaums intervijā Latvijas Televīzijas “Rīta panorāmā” prognozēja, ka aptuveni 20% valsts aizsardzības dienestā (VAD) pieteikušos jauniešu varētu „atbirt“ veselības problēmu dēļ. Līdzīgs īpatsvars varētu būt attiecināms arī uz tautsaimniecības nozarēm, samazinot darbaspējīgo skaitu un negatīvi ietekmējot valsts ekonomiku.
Ekonomika un profilakse
Medicīnas sfēru Latvijā mērdē jau gadiem ilgi. Ikkatrs ir saskāries ar garām rindām pie speciālistiem un izmeklējumiem. Mums pastāvīgi trūkst medicīnas personāla, sastopamies ar ielaistām slimībām. Naudas tik būtiskajai veselības aprūpei allaž trūkst, tikmēr darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazinās un mēs kā nācija novecojam. Ja cilvēki darbaspējīgajām vecumā būs slimi, kas ienesīs līdzekļus valsts budžetā?
Veselības aprūpes pakalpojumi valstī ir jānodrošina konsekventi, sākot no grūtniecības brīža visa tālākā mūža garumā.
Ir jāorganizē prepozicionāla pieeja veselības sistēmai, sākot no profilaktiskās aprūpes. Ikvienam sabiedrības loceklim jau no mazotnes jārāda, cik būtiski ik gadu ir iziet obligāto profilaktisko veselības pārbaudi, lai neielaistu akūtas slimības un mēs kā sabiedrība būtu veselāki. Iedzīvotājam ir jābūt atbildīgam par savu ikgadējo profilaktisko apskati, līdzīgi kā autotransporta ikgadējā tehniskā apskate. Līdzīgi ir ar zobārstniecību, kas ir ļoti svarīgs faktors visa mūža garumā.
Bērniem jānodrošina profilaktiskā zobu apskate reizi gadā, lai samazinātu zobu saslimšanas risku un veidotu veselu sabiedrību. Pašlaik iztrūkstošā budžeta apstākļos mēs cenšamies apkalpot pacientus jau ar ielaistām slimībām, taču ir jāveido uz cilvēku kā veselu būtni orientēta veselības aprūpes sistēma.
Veidojas aplama situācija, kad valsts naudas maka turētāji Finanšu ministrijā neatzīst akūto naudas nepieciešamību veselībai un pieprasa pastāvīgi pierādīt līdzekļu trūkumu, tajā pašā laikā paši apmeklē savus ārstus un izmanto valsts veselības aprūpes pakalpojumus. Rodas sajūta, ka politiskie spēki savstarpējās cīņās kā boksa maisu izmato veselības aprūpi, nevis domā par valsts iedzīvotāju veselību.
Kintija Barloti ir SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja.
Pagaidām nav neviena komentāra