Rīga ir slavena ar savu vēsturisko un kultūras mantojumu, tomēr infrastruktūra pie ūdens ir viena no mūsu galvaspilsētas vājākajām pusēm. Ir vairāki iemesli, kāpēc Rīgā ir tik slikti attīstīta infrastruktūra pie ūdens, un tie ietver gan vēsturiskus faktorus, gan nepietiekamu investīciju un plānošanas politiku.
Vēsturiskie faktori
Rīga ir sena pilsēta, un tās attīstība daudzos gadījumos ir notikusi bez racionālas plānošanas. Pie ūdens esošās infrastruktūras daļas var būt radušās organiski, bez saskaņotas plānošanas vai ilgtermiņa redzējuma. Tas ir rezultējies šaurās ieliņās, mūsdienās pārslogotos tiltos un ielās, kas nevar nodrošināt efektīvu satiksmes plūsmu.
Nepietiekamas investīcijas
Ir acīmredzams, ka infrastruktūras attīstībai pie ūdens nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Tomēr šķiet Rīgas pilsētas domei trūkst vai nu izpratnes vai vēlmes novirzīt finanšu resursus, lai modernizētu un uzlabotu infrastruktūru pie ūdens. Rīga ir augoša un dinamiska pilsēta, kuras iedzīvotāju ērtību un labklājības veicināšanai nepieciešamo prioritāšu saraksts bez šaubām ir bezgala garš, taču, apzinoties plānveidīgi un praktiski organizētas infrastruktūras pie ūdens ilgtermiņa nozīmi un pievienoto vērtību, retorisks ir jautājums par to, vai šī joma maz ir iekļauta Rīgas pilsētas prioritāšu sarakstā, un – ja ir, cik plānveidīgi un praktiski tas darīts?
Plānošanas politika
Nepietiekama ilgtermiņa plānošana un koordinācija starp dažādiem infrastruktūras attīstības projektiem ir galvenais iemesls sliktai infrastruktūrai pie ūdens. Ir gadījumi, kur acīmredzami projektu plānošana ir notikusi bez pilnīgas izpratnes par vajadzībām, atdevi un ilgtermiņa mērķiem.
Spilgts piemērs, kas raksturo neizpratni, ir vienu hektāru liels īpašums blakus restorānam “Osta” Daugavas krastā Ķīpsalā, kur piespiedu kaimiņu būšana savulaik pat eskalējusies līdz vardarbīgiem strīdiem starp uzņēmumu SIA “Saimnieks – Serviss”, kas teritoriju likumīgi nomājis no valsts, un šo zemes gabalu pēkšņi iekārojušu biedrību “Latvian Sailing Team” ar ambīcijām to pārņemt. Ambiciozā it kā bezpeļņas biedrība ir ar iespaidīgu, tostarp pazīstamu personu ziedotāju loku, kuras galvenais darbības veids ir ekskluzīvu, privātu buru jahtu tauvošana izbūvētajā pontonu piestātnē.
Turklāt līdzekļus pontonu būvei ir piešķīrusi un turpina piešķirt Rīgas brīvostas pārvalde.
Tātad daļēji arī Rīgas iedzīvotāji draudzīgi maksā par jahtinieku ērtībām, un Rīgas dome pret to neiebilst. Šis gan ir piemērs ne tikai Rīgas domes neizpratnei, bet arī valsts pārvaldes institūcijas “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īpašai labvēlībai, jo draugos ar biedrības “Latvian Sailing Team” vadītāju Andreju Buli ir VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. To dokumentālajā īsfilmā “Ķīpsalas kauja” Ansim Pūpolam intervijā atklājis pats Bulis, stāstot, ka Griškevičs iepazinies ar situāciju klātienē un aicinājis zvanīt, ja nepieciešama palīdzība. Kāpēc tāda VNĪ vadības un Rīgas domes labvēlība tieši šai bezpeļņas organizācijai? Šie jautājumi paliek neatbildēti.
Lai uzlabotu Rīgas infrastruktūru pie ūdens, ir nepieciešama integrēta ilgtermiņa plānošana, kas ņem vērā gan vēsturiskos, gan nākotnes faktorus.
Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas finanšu investīcijas, kas atbilst infrastruktūras attīstības vajadzībām, un ne tikai vēlme, bet arī prasme netērēt galvaspilsētas budžeta līdzekļus tur, kur tas acīmredzami nav nepieciešams.
Vienlīdz svarīgi būtu nodrošināt arī pilsonisko iesaistīšanos un dialogu, lai Rīgas iedzīvotāji varētu izteikt savas vēlmes un bažas par infrastruktūras attīstību pie ūdens. Tikai ar visu iesaistīto pušu sadarbību mēs varam radīt augstvērtīgu un pieejamu infrastruktūru un pilsētvidi Rīgā.
Ingus Grīnfogels ir SIA “Saimnieks – Serviss” vadītājs.
Pagaidām nav neviena komentāra