Karš Ukrainā bija vēl viena papildu dunka, lai enerģijas ražošanā sāktu atteikties no fosilās enerģijas avotiem. Pat radās vīzija, ka Latvija varētu kļūt par atjaunīgās enerģijas eksportētājvalsti. Cik tālu esam no šī mērķa?
Pērn kopā ar elektroenerģijas cenām auga arī atjaunīgo energoresursu projektu attīstītāju interese. Vēja un saules enerģijas ražošanas pašizmaksas bija ievērojami mazinājušās, bet elektroenerģijas cenas — kāpušas, tāpēc šis tirgus beidzot kļuva pietiekami ienesīgs «zaļajiem» investoriem.
Pārvades un sadales operatoru tīklam pieteikto atjaunīgo energoresursu jaudu apjoms jau tagad vairākas reizes pārsniedz mūsu patēriņa maksimumu ziemā. Vai tas nozīmē, ka paši varēsim ražot sev nepieciešamo elektroenerģiju cauru gadu un drīzumā kļūsim par eksportētājvalsti?
Liekie atkrīt
Pērn pārvades operators Augstsprieguma tīkls saņēma «ārkārtīgi lielu pieteikumu skaitu» atjaunīgo energoresursu jaudu rezervācijām — līdz šā gada 31. martam bija rezervēti jau 6100 MW jeb 6,1 GW, saka uzņēmuma pārstāve Elīna Grīvāne. Tas vairākkārt pārsniedz vēsturisko patēriņa maksimumu, ko visi Latvijas patērētāji var sasniegt stundas griezumā, un par gandrīz divdesmit reizēm palielinātu pašreizējo jaudas pieslēgumu saules, vēja un hibrīdelektrostacijām.
Problēma ir ierobežotā tīkla kapacitāte. Tāpēc, lai atbrīvotu jaudas tiem, kas projektus patiešām vēlas un spēj īstenot, pagājušā gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ieviesa rezervācijas maksu. Līdz šim tas izmaksāja simtus eiro, bet tagad summa mērāma tūkstošos, bet ļoti lieliem projektiem — pat miljonos, saka Grīvāne.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.