Šefpavārs Renārs Purmalis izdevis recepšu grāmatu Gatavo dabā. Tas bija viens no viņa sapņiem. Savus sapņus viņš vienmēr vai nu piepilda, vai nogalina
Vienojamies tikties agrā pirmdienas rītā. Mežā pie ugunskura — lai pieredzētu vismaz daļu no tā, ko izbauda Renāra Purmaļa organizēto pasākumu apmeklētāji. Renārs izvēlas atpūtas vietu Baldones pusē, pie Lejas ezera. Tuvāk Rīgai nevar, jo ir ugunsnedrošais periods un ugunskuru drīkst veidot tikai tam speciāli paredzētās vietās.
Iepriekšējā dienā pamatīgi līst. Līst arī no rīta. Pa ceļam bažījos, vai tomēr tikšanos nevajadzēs pārcelt. Taču tam nav pamata. Lejas ezera apkārtnē lietus mitējas. Debesis ir pelēkas, un rāmajā ūdenī spoguļojas apkārtnes bērzi un priedes. Kūko dzeguze.
Kad ierodos, Renārs, ģērbies haki krāsas biksēs, krekliņā, vieglos apavos un smilšu brūnā cepurē ar nagu, jau rosās pie ugunskura. Renārs stāsta, ka sarunu nebūtu pārcēlis arī tad, ja lītu. Tāda ir pasākuma jēga — būt dabā, kur ne vienmēr valda «siltumnīcas klimats». Pieņemt apstākļus, ko nav iespējams ietekmēt, un sasniegt mērķi tik un tā.
Tikko izcepis tortiljas, tagad uz pannas kārto sagrieztus bumbieru, ābolu un persiku gabalus. Tas būs garnējums desertam — vafelēm. Kamēr viņš gatavo, runājam par jauno pavārgrāmatu, dabas mīlestību, darba pieredzi ar Michelin zvaigznēm novērtētā restorānā Parīzē un pirms vairākiem gadiem notikušo aktieru atlasi pie režisora Alvja Hermaņa. To, kas cilvēkam ļauj piepildīt vispārdrošākos sapņus un neapstāties pie sasniegtā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.