Leģendārais kordiriģents cauri padomju gadiem iznesa brīvvalsts garu visskaistākajā veidā — vienojot un tiecoties pēc pilnības
Rakstīt par Haraldu Medni man nozīmē atgriezties bērnībā. Mans papiņš gatavojas koncertam. Ar profesionālu ķīmiķa precizitāti sagatavo stērķeles emulsiju apkaklītes un tauriņa stīvināšanai, pletē (tā vis nav prozaiskā gludināšana!) sīkām «zēmītēm» rotāto mirdzoši balto krekla priekšu, sukā frakas stingro audumu. Vienmēr tikai pats. Pirms doties uz trolejbusu, rūpīgi aploka un paslēpj zem mēteļa garās astes.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.