Recession versus crisis

  • Mortens Hansens
  • 20.06.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

During a recent Executive Education course at SSE Riga I had this interesting question: What is the difference between a recession and an economic crisis? The former is typically defined as a decrease in GDP for at least two quarters in a row – this puts Estonia and Lithuania into this category, see Figure 1. The Lithuanian economy has been contracting for the past two quarters whereas Estonia’s recession so far has lasted a year.

Latvia’s economy is still reporting growth albeit at very low rates (perhaps RailBaltica made the difference between Latvia and its two Baltic neighbours?); in 2023 Q1 the economy essentially was at a standstill.

An economic crisis does not have a similarly clear definition – this one, for instance, is not very helpful – what exactly is a “significant deterioration of the economy”???

Figure 1: Economic growth in the Baltics, annualized, 2022-Q1 – 2023-Q1

 Foto - 

Source: Eurostat

The recessions/slowdowns are pretty easy to explain: 1) High inflation has eroded purchasing power for just about everyone, 2) Higher interest rates reduce lending and lending-related activities and also dents purchasing power for those with loans, 3) general uncertainty relating to Russia’s war in Ukraine holds back some investment and 4) less trade with Russia due to sanctions

But I think very few would think of the current state of the Baltic economies as facing an economic crisis. Unemployment (I chose to show this for just Latvia, see Figure 2) is still at historically very low levels – in April the unemployment rate was 6.1% for men, its lowest level since December 2007. The rate for women, 5.4%, was marginally lower on a couple of occasions in mid-2019 and in 2022 but otherwise also at a historically very low level.

From a macroeconomic point of view, we might even argue that the current slowdown is welcome as it eases an otherwise quite hot labour market.

Figure 2: Unemployment rates for men and women, Latvia, 2002-I – 2023-IV

 Foto - 

Source: Statistics Latvia, stat.gov.lv

So, the main lesson here is the importance of a balanced economy (in terms of growth, unemployment, inflation etc.) when an economic shock happens.

2008 – 2010 was not only a time of recession, it was definitely a time of economic crisis, too. Let us be very happy that the timing of Covid-19 or Russia’s invasion of Ukraine was not 2008 – 2010. That would have taken an economic crisis towards economic disaster.

Whereas these two events were seriously unwelcome, the economy was ready for them and the fallout is thus limited. Many thanks for that!

 

Morten Hansen is Head of the Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga

Galvenais attēls no Gambelino.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā