Atzīmējot žurnāla Ir Nauda desmito gadskārtu, ielūkojamies krietni senākā pagātnē, lai saprastu, kā radusies mūsdienu izpratne par naudu kā vērtību mēru
Filozofiju bieži vien uzskata par aktivitāti, kuras risinājumi nav praktiski izmantojami, tāpēc tās saistība ar ekonomiku var nešķist gluži saistoša. Lielākoties lasām par uzņēmumu «filozofijām», kas neapzīmē neko citu kā sasniedzamos mērķus vai vēlamos standartus. Turklāt pat šajā neprecīzajā vārda lietojumā netieši ir ietverts, ka filozofija ir nošķirta no praktiskās realitātes.
Tomēr, pētot filozofijas un ekonomikas attiecības vēsturiski, var iezīmēties pavisam cita aina. Lai to parādītu, aplūkosim kādu konkrētu gadījumu 17. gadsimta beigās, kad diskusijās par jaunas naudas standartu iesaistījās Džons Loks (1632—1704), viens no sava laikmeta ievērojamākajiem Anglijas filozofiem.
Izaicinājumi krīzē
Anglija 1695. gadā piedzīvoja nopietnu ekonomisko krīzi. Tā lika pārdomāt ne tikai to, kā saprast naudu, bet arī pašu finanšu politiku, jo toreizējās krīzes iemeslus var meklēt gan politiskajās norisēs, gan nepareizā naudas vērtības noteikšanā.
Viens no galvenajiem faktoriem bija karš starp Angliju un Franciju. Tas prasīja ļoti daudz fiziskas naudas, ko maksāt armijai, kas atradās kontinentālajā Eiropā. Bet tur dārgmetālu cenu atšķirības dēļ bija izdevīgi pārdot sudraba monētas pēc svara.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.