Naktī no svētdienas uz pirmdienu Saeimā pieņemtais lēmums ielēja darvas karoti medus mucā, ko sarūpēja Latvijas izlases hokejisti. Vairāk par ekonomiku cieta ticība stabilitātei
Svētku sajūtu sabojāja vienā rāvienā. Tā Saeimas burtiski bez piecām minūtēm pusnaktī pieņemto lēmumu jau nākamo dienu, 29. maiju, pasludināt par svētku dienu, vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. Straujās izmaiņas pirmdienas rītā sabiedrībā izsauca haosu, neziņu un līdz ar to — asas dusmas. Daudziem nebija skaidrs, vai jāiet uz darbu, vai vizītes pie ārsta notiks, vai izglītības iestādes strādās, vai mazākos bērnus dārziņā pieņems, pēc kāda grafika kursēs sabiedriskais transports.
Sociālie tīkli rīta pusē vārījās no neapmierinātību jūras. Tas bija kas pilnīgi pretējs tam, ar kādām sajūtām cilvēki iepriekšējā vakarā bija devušies pie miera. Tikmēr iestādes un uzņēmumi centās operatīvi apziņot savus darbiniekus un klientus par darba grafiku.
Kā vispār tā var darīt?
Ģimenes ārstei Lindai Reiclei pirmdienās ir īpaši gara darbdiena — prakse strādā no pulksten 8 līdz 19. Par Saeimas lēmumu viņa uzzināja naktī. Uzreiz rakstīja ziņu darbiniecēm, jautāja viedokli, kā labāk rīkoties. Visi pieraksta laiki bija pilni. Vai tos pārcelt uz citu dienu un tiešām ņemt brīvu?
Kolēģes tobrīd jau gulēja. No rīta visas pauda gatavību tomēr strādāt. Par spīti pat tam, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) sākotnēji norādīja — šī darba diena netiks finansēta. Vēlāk gan tika paziņots, ka ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem 29. maijā maksās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.