Viņas darbi atrodas gan dziedātājas Samantas Tīnas, gan modes mākslinieka Kašera īpašumā. Bet pats svaigākais no sabiedrībā zināmu cilvēku atainojumiem — krustdūrienā izšūts Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska portrets — vēl ir ceļā pie īpašnieka. «Es saprotu, ka tur ir karš un mana darba nodošana nav pats aktuālākais jautājums,» saka māksliniece un nemaz nav apvainojusies, ka darbs Zelenski joprojām nav sasniedzis. Tas tapa četrus mēnešus pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Tāpat kā daudzus, Ildzi ziņas par karu paralizēja. Viņa nespēja neko ne darīt, ne radīt, līdz ķērās pie Ukrainas prezidenta fotogrāfijas izšūšanas.
Ildze ir grobiņniece un pagājušās nedēļas beigās mazpilsētā atvēra savu otro personālizstādi Skaties uz mani divreiz. Uz atklāšanu bija sanākuši arī bijušie kolēģi no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Šā iemesla dēļ viņas aizraušanās ar rokdarbiem šķiet vēl jo īpašāka. Ildze stāsta, ka patiesībā māksla ir viņas būtība. 90. gadu sākumā pabeidza Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, iegūstot interjera dizainera izglītību. Taču tolaik «māksliniekus nevienam nevajadzēja». Saņemot piedāvājumu strādāt Nacionālajos bruņotajos spēkos par noliktavas mantzini, piekrita. Secīgi piekrita arī aicinājumam stāties armijā. Tā Jūras spēkos nodienēja 26 gadus. Strādāja dažādos amatos un ieguva bocmaņa pakāpi. Tagad ir izdienas pensijā un izšūšanai velta visu savu laiku. Agrāk tas bija tikai vaļasprieks.
Ar izšūšanu Ildze sāka nodarboties pirms vairāk nekā 10 gadiem. Gribēja, lai meitas istabā būtu kāds pašas darināts izšuvums. Veikalā ieraudzīja žurnālu ar primitīvu shēmu, pēc kuras izveidot nelielu gleznu ar zaķēnu. Darbojoties secināja, ka izšūšana ir aizraujoša. Sāka domāt, ka šādā tehnikā veidotus mākslas darbus gribētu pie sienas arī citās istabās. Internetā ieraudzīja, ka var izšūt arī fotogrāfijas. Sākumā iznāca tikai «miglas bildes», kas ir tālu no rezultāta, ko Ildze spēj sasniegt tagad. Uz zebras attēlu nezinātājam tiešām jāskatās vismaz divreiz, lai sapratu, vai tā ir fotogrāfija, vai tomēr izšuvums. Šis darbs tapa, dienējot armijā, un prasīja aptuveni trīsarpus gadus. Tagad Ildze nolēmusi iet pretējā virzienā — uzsvērt to, ka glezna darināta, izšujot krustdūrienā. Tāpēc darbos parādās līnijas, tekstūras, zelta diegi. Ar to grib parādīt, ka izšūšana ir ne tikai vecmāmiņu nodarbe.
Pārsvarā Ildze izvēlas veidot sieviešu portretus. «Sievietes ir mans galvenais iedvesmas avots, jo neko skaistāku Dievs nav radījis,» uzskata māksliniece. Gleznas viņa veido pēc internetā atrastām fotogrāfijām. Attēlu papildina vai lakonizē un ar speciālu datorprogrammu izveido izšuvuma shēmu, nepieciešamās diegu krāsas. Šujot no rīta līdz vakaram, 50 x 70 centimetrus lielas gleznas radīšana prasa vidēji trīs mēnešus. Ja rezultāts nepatīk, Ildze ārda ārā un sāk no jauna.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.