Pēc Pulicera

Mūsu WhatsApp grupā šodien apspriežam Pulicera prēmijas. Vairākās kategorijās laurus likumsakarīgi plūc drosmīgās kara reportāžas no Ukrainas.

Kolēģe no Indijas atzīstas, ka arī bija iesniegusi savu pētījumu par etnisko tīrīšanu valsts ziemeļu štatos, kas iespiesti starp Bangladešu, Mjanmu un Ķīnu. Šis pārapdzīvotais zemes pleķis ir kā pulvera muca — viņas dzimtajā Manipurā arī pašlaik izcēlušies grautiņi. Kamēr satracināts pūlis ielās slepkavoja un dedzināja, viņa vairākas dienas nevarēja sazināties ar vecākiem šīs elles epicentrā. Kad Indijas valdība netiek galā, tā vienkārši atslēdz internetu. Baisās ziņas ilustrē, kāpēc pasaules lielākā demokrātija (!) nupat publiskotajā preses brīvības indeksā no zemās 155. vietas nošļukusi līdz 161.

Mūsu grupā Latvija ir starp retajām, kas gada laikā pakāpusies un tagad 180 valstu vidū ir 16. vietā. Joprojām atpaliekam no Baltijas kaimiņiem (tie pirmajā desmitniekā), bet es aiztaupu savas žēlabas kolēģiem, kuriem atgriešanās dzimtenē draud ar arestu, ārvalstu aģenta statusu vai fizisku izrēķināšanos par to, ka centies noskaidrot patiesību.

Starp citu, tagad man ir gods pazīt divus Pulicera laureātus. Rudenī mūsu universitātē viesojās kanādiete Konija Valkere, kuras darbs cildināts radiožurnālistikas kategorijā — satricinošā raidierakstu sērija Stolen par viņas tēva ciešanām indiāņu internātskolā atklāja dziļās rētas, ko Amerikā atstājusi vietējo cilšu nežēlīgā asimilēšana. Savukārt pērngada Hamfrija stipendiāte Milana Mazajeva no Čečenijas strādā godalgotajā NYT komandā, kas pētīja Bučas slaktiņu. Protams, Milana ir ASV tāpēc, ka Krievijā viņu atplestām rokām sagaidītu… prokurors.

Līdzīgi raksti

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Buldozers tukšgaitā

Paldies vēlētājiem, ka cīņa par Rīgu beigusies veiksmīgi — buldozers galvaspilsētu nenošķūrēs! Tas rūc skaļi, bet tukšgaitā, jo Aināra Šlesera savtīgo interešu koalīciju ar prokremliskiem spēkiem nav tikusi pie varas.

Par ko lai balso?

Pirms pašvaldību vēlēšanām šovasar šo jautājumu dzirdu daudz biežāk nekā citkārt. Un jautātāju balsī skan gandrīz vai izmisums. Jo viņi dzīvo Rīgā un jūtas kā spīlēs starp pienākumu iet uz vēlēšanām, lai nepieļautu galvaspilsētas atgriešanos korupcijas renstelē, bet vienlaikus «gaišo spēku» kandidātiem trūkst harismas, paveikto darbu saraksts šķiet pārāk īss, vai par viņiem pirmo reizi esam padzirdējuši tikai tagad, kampaņas karstumā.Mani šis jautāju

Jaunākajā žurnālā