Latviju šogad Eirovīzijā pārstāvēs grupa Sudden Lights ar šūpuļdziesmu Aijā. Kas ir šī četru puišu grupa, kura sāka darboties, kad jaunākajam mūziķim bija tikai divpadsmit?
Paša sapnis par grupu, čoms no mūzikas skolas, vienīgais pazīstamais džeks, kurš spēlē bungas, un vēl mazais brālis. Tā pirms gadiem desmit grupas solists Andrejs Reinis Zitmanis savāca kopā Sudden Lights. Kad 2012. gadā puiši sanāca uz pirmajiem mēģinājumiem, Andrejam un basģitāristam Kārlim Vārtiņam bija 15 gadu, bundziniekam Mārtiņam Matīsam Zemītim — 14, bet ģitāristam Kārlim Matīsam Zitmanim — 12. Apmēram pēc gada viņi tika pie pirmajām pašu sarakstītajām dziesmām.
Gluži kā kāpjot pa kāpnēm, var izsekot katru soli, kas grupu nesis augšup. Nu puiši nonākuši līdz šim augstākajā punktā — 9. maijā Sudden Lights startēs Eirovīzijas pusfinālā Liverpūlē. Nacionālajā dziesmu atlasē Supernova viņi piedalījās otro reizi, izcīnīdami pirmo vietu. Taču pirmoreiz — pirms pieciem gadiem — finālā palika otrie.
Gaisma ir grupas simbols un vadmotīvs, saka puiši. Un ne tikai tāpēc, ka tā caurvij dziesmu tekstus un minēta grupas nosaukumā (sudden lights angliski nozīmē ‘pēkšņas gaismas’). «Gaismu var uztvert dažādi — kā mīlestību vai vienkārši labo. Jau no paša sākuma mums gribējies, lai tam, ko darām, ir nozīme,» atklāj solists Andrejs. Puišiem ir svarīgi, lai viņu dziesmas ne tikai mudina mesties dejās, bet arī aizkustina. «Tas bieži vien var būt sentimentāli un naivi — ticēt šai gaismai. Bet tādi mēs esam. Ticam labajam — cilvēkos un mūsos pašos.» Andrejam gan vienmēr esot sajūta, ka muzikāli grupa ir piedzimusi nepareizajā gadu desmitā. «Esam stūrgalvīgi turējušies pie tā, kā gribam skanēt. Neesam pakļāvušies dažādiem ieteikumiem, piemēram, skanēt draudzīgāk radio.»
Arī uz Eirovīziju viņi ved netipisku skaņdarbu — šūpuļdziesmu Aijā, kuras beigās skan latviešu valoda. Tā nav rakstīta speciāli Supernovai, bet gan gadu agrāk, kad sākās karš Ukrainā. Dziesma nav gluži par karu, bet gan spēcīgām emocijām. Mūzikas kritiķis Jānis Žilde uzskata, ka iekļūt finālā, kad nereti valstis balso par kaimiņiem, būs sarežģīts uzdevums: «Manuprāt, dziesmai trūkst kādas vienas prātā paliekošas frāzes, melodiska āķa, kas uzreiz pievērstu plašākas auditorijas uzmanību.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.