Kaut arī primārai veselības aprūpei jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, katrā ciematā ģimenes ārsta vairs nav un, visticamāk, nebūs
Kopš Kārķu pagastā praktizējošā ģimenes ārste Alda Kārkliņa devusies pensijā, Pēteris Pētersons dzīvo bez sava ģimenes ārsta. «Tpu-tpu-tpu, nekādu veselības problēmu man nav.» Viņš piebilst, ka vēl ir gluži jauns — drīz būs tikai četrdesmit. Pētersons ir Kārķu un Ērģemes pagasta pārvaldnieks. Fakts, ka gandrīz pusotru gadu dzīvo bez ģimenes ārsta, atklājas nejauši — sarunājoties par to, kā risināt mediķu pieejamības problēmu laukos.
Kārķi ir viena no septiņām vietām Latvijā, kur patlaban ģimenes ārsta prakses vieta ir brīva. Principā vienīgā, kas atrodas īstos laukos, Valkas novadā. Pārējās ir Skrundā, Liepājā, Jēkabpilī, Strenčos, Cesvainē un Jaunjelgavā.
Nākotnē situācija iezīmējas daudz draudīgāka. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati rāda, ka vairāk nekā četri simti jeb aptuveni 35% ģimenes ārstu Latvijā ir vecumā virs 64 gadiem. Trešā daļa no tiem tuvāko četru gadu laikā plāno savu darbu pārtraukt. Tomēr daudzi turpina strādāt vēl 70 un pat 80 gadu vecumā, jo jūtas atbildīgi par saviem pacientiem. Nevēlas pamest likteņa varā, jo zina, ka nebūs, kas nāk vietā. Sevišķi raksturīgi tas ir attālos reģionos.
Izmēģinājušies visādi
Daktere Kārkliņa savu prakses vietu Kārķu doktorātā slēdza pagājušā gada janvārī. Viņas pārziņā bija ne tikai Kārķu, bet arī blakus esošais Ērģemes pagasts. Ģimenes ārstu pamatdarbības teritorijas nosaka NVD izstrādāts plāns, ko saskaņo ar pašvaldībām. Kaut pensionēties varēja jau pirms vairākiem gadiem, daktere aktīvi turpināja strādāt. Pati vēl ar auto brauca mājas vizītēs un rūpīgi pieskatīja pacientu veselību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.