Latvijas Universitātes padome nesaskata problēmas augstskolas reakcijā uz profesora Māra Kļaviņa plaģiātisma gadījumu, taču to asi kritizē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša
Pagājušā gada vasarā darbu sāka deviņas augstskolu padomes. To locekļus virzīja gan pašas izglītības iestādes, gan Ministru kabinets, gan arī Valsts prezidents, jo padomei ir sevišķi svarīga loma augstskolu pārvaldībā — tā ir augstākā lēmējinstitūcija, kas atbild par ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko un finanšu uzraudzību.
Jau pāris mēnešus pēc padomes apstiprināšanas — 2022. gada septembrī — Latvijas Universitātes Ētikas komisija konstatēja, ka LU profesora Māra Kļaviņa raksts starptautiskā zinātnes žurnālā Agronomy Research satur plaģiāta elementus, taču profesoram par to netika noteikts nekāds sods. Turklāt valsts policija jau pirms diviem gadiem ir sākusi kriminālprocesu aizdomās par krāpšanu lielā apmērā viņa vadītā pētniecības projektā, kurš saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības fondiem.
Kļaviņš nav vienīgā augstā LU amatpersona, par kuru interesējas izmeklēšanas iestādes. Rektoram Indriķim Muižniekam celta apsūdzība par nepamatotu pabalstu izmaksu, bet viņa kādreizējā vietniece un senatore Baiba Broka apsūdzēta kukuļņemšanā saistībā ar LU būvniecības iepirkumu.
Latvijas Universitātes gadījumā padomes lomai finanšu uzraudzībā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā būtu jābūt īpaši nozīmīgai, jo gan LU senāta locekļus, gan rektorātu skar nopietnas apsūdzības, to skaitā par negodprātīgu rīcību ar universitātes finansēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.