Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija stāsta, kā pirmās latviešu valodā izdotās praktisko padomu grāmatas par kartupeļu audzēšanu neviļus iesēja sēklu nacionālajai atmodai nākamībā
Kā piekopt kristīgu dzīvesveidu? Kādu postu organismam nodara pārmērīga dzeršana? Kāpēc vajag droši potēties pret bakām? Kā prasmīgi rīkoties ar naudu? Kā sēt āboliņu augsnes ielabošanai, kopt bites, apkarot kāpostu kaitēkļus? Un, protams, kā audzēt un ēst eksotiskos kartupeļus?
18. gadsimtā atbildes uz šiem un citiem jautājumiem zemniekiem sniedza praktisko padomu grāmatas. Tā bija pirmā laicīgā literatūra latviešu valodā — arī kalendāru pielikumi, brošūras un avīžu raksti, ko sacerēja un publicēja vācbaltiešu mācītāji. Viņi pat nenojauta, ka, paverot durvis latviešu drukātajam vārdam, radījuši pirmos iedīgļus vēlākajai nacionālajai atmodai un jaunlatviešu kustībai.
Līdz 20. maijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas Retumu pasaulē būs apskatāma neparasta krājuma izlase Bites, bakas, kartupeļi: Praktisko padomu grāmatu pirmsākumi. Krājuma izlasi veidojis literatūrzinātnieks un apgaismības laikmeta Baltijas literārās kultūras un sabiedrības pētnieks Pauls Daija kopā ar LNB pētnieci Beatu Paškevicu.
Sarunas laikā sagraujam iesīkstējušos mītus par 18. gadsimta latviešu zemniekiem kā lasītneprotošu tautu, kas nīkusi apspiestības jūgā un bēdas slīcinājusi degvīna glāzē. Analizējam arī pretrunīgo, bet neizbēgami kopējo latviešu un vācbaltiešu vēsturi, kas nav tikai «tumša lappuse» mūsu tautas dzīvesstāstā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.