Laura Melne, pirmā latgaliešu komiksa autore • IR.lv

Laura Melne, pirmā latgaliešu komiksa autore

Komiksa Sunāns breiveibā autore Laura Melne latgaliski runā kopš bērnības, bet rakstību apguvusi pašmācības ceļā. «Kad man prasa, kā to izdarīt, saku — jāmēģina lasīt latgaliski. Dzeja ir labs veids, kā sākt.» Foto — Ieva Salmane
Alise Zita Zeidaka

Divdesmit gadus Lauras Melnes ģimenē bijuši tikai takši. Viņasprāt, ģeniālākie dzīvnieki pasaulē. Tomēr to, kā par komiksa Sunāns breiveibā galveno varoni kļuva tieši taksis, Laura neatceras. Bijuši arī citi varianti. Iespējams, taksītim par labu nospēlēja tas, cik labi viņas draudzene māksliniece Vivianna Maria Staņislavska prot zīmēt suņus. Kad dzima ideja par grāmatu, Laura zināja, ka gribēs, lai ilustrācijas veido Vivianna.

Viss sākās pirms diviem gadiem mājsēdes laikā. Laura dzīvoja laukos Latgalē, bija daudz brīva laika. Līdz ar martu nāca pieteikšanās Valsts kultūrkapitāla fonda reģionu kultūras programmas konkursam. «Sāku domāt — ja es gribētu savu projektu, kas tas varētu būt?» Grāmatnīcās Laurai patīk pašķirstīt bērnu grāmatas. «Ir ļoti daudz brīnišķīgu! Manā bērnībā, pirms gadiem divdesmit, tās bija mīlīgākas, bet tagad — interesantākas, palaidnīgākas, ne tik pareizas. Man šķita, ka arī latgaliešu bērniem vajag kaut ko tādu!» Kvalitatīva satura latgaliešu valodā bērniem joprojām trūkst, un par to galvas lauza arī citi latgaliešu kultūras cilvēki. Bet kāpēc Sunāns breiveibā stāsts par jaunu pāri, kuri ar sunīti pārceļas uz laukiem — ir tieši komikss? To Laura izlēma, sarunājoties ar Viviannu, kura jau iepriekš ir zīmējusi komiksus. Šis formāts ir saistošs arī tiem, kas nesaprot latgaliski — ja kādu vārdu neizdodas atšifrēt, ilustrācijas ļauj saprast domu.

Laura dzimusi Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā. «Septiņas paaudzes gandrīz vai no viena pagasta,» viņa atklāj radurakstus. Interesanti, ka viņas mamma uzaugusi latgaliešu ģimenē Rīgā, bet pieaugot atgriezusies vecāku dzimtenē. «Bērnībā brīvdienās braucu pie vecmāmiņas nevis uz laukiem, bet uz Rīgu.» Ar ģimeni un skolas laika draugiem Laura joprojām sarunājas latgaliski. Viņai ir maģistra grāds vēsturē, Laura strādā par redaktori latgaliešu kultūras ziņu portālā Lakuga.lv un veido Latvijas Radio 1 raidījuma Kolnasāta rubriku par latgaliešu literatūru. «Kad pēc vidusskolas sāku studēt Rīgā, mani uzreiz iemeta latgaliskajā pasaulē,» viņa atminas. 

Laura novērojusi, ka pēdējo desmit gadu laikā publiskajā telpā latgaliešu valoda skan biežāk. «Savulaik portālā veidojām rakstu par katru TV sižetu, kurā izskan latgaliešu valoda, taču tagad tādu ir tik daudz, ka vairs nepievēršam uzmanību, jo tas šķiet normāli.» Pēc Lauras domām, tieši tā arī vajadzētu būt. «Lielākā problēma — latgaliešu valoda sāk pazust no ģimenēm.» Nereti jaunie vecāki, pat ja paši savā starpā sarunājas latgaliski, ar bērniem šajā valodā nerunā. Savukārt latgaliešu ģimenēm, kuras dzīvo Rīgā vai citviet, iemācīt valodu mazajiem ir gandrīz vai neiespējamā misija, ja bērns ar to var sastapties tikai mājās. Turklāt jākonkurē arī ar angļu valodu, kuru bērni apgūst, skatoties multfilmas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu