Impērijas virzieni

Ukrainā izšķirsies arī Gruzijas un Moldovas liktenis

Krievijas impērijas paplašināšana Ukrainā iestrēgusi, taču Kremlis saasina situāciju arī citās valstīs, kuras uzskata par savām teritorijām. Pirmās nākamās šo valstu sarakstā ir Gruzija un Moldova. Pagājušonedēļ abās notikušie protesti skaļi atgādināja par Maskavas impērisko projektu.

Kremļa galvenie aģenti abās valstīs ir līdzīgi — Krievijai dabiski draudzīgie vietējie oligarhi. Taču ir arī būtiskas atšķirības, un tās noteic Kremļa taktikas nianses. Gruzijā oligarha Bidzinas Ivanišvili partija Gruzijas sapnis ir pašlaik valdošā un soli pa solim stumj valsti Krievijas virzienā. Bet Moldovā oligarha Ilana Šora partija Šor ir dziļā opozīcijā valdībai, kura nepārprotami virza valsti Eiropas virzienā. (Pagājušogad Moldova oficiāli kļuva par Eiropas Savienības kandidātvalsti.) Šors ir Moldovā apsūdzēts par banku izlaupīšanu un bēguļo Izraēlā, bet viņa partijai janvārī atņemts valsts finansējums par rupjiem vēlēšanu kampaņas finansēšanas pārkāpumiem.

Tāpēc Kremļa taktiku Gruzijā var raksturot kā ietekmes nostiprināšanu un situācijas destabilizēšanu, lai valdība vēl agresīvāk vēršas pret gruzīnu vēlmi aiziet no Krievijas ietekmes pelēkās zonas, bet Moldovā — kā situācijas destabilizēšanu, lai pastiprinātu savu ietekmi un sagatavotu skatuvi valsts apvērsumam un valdības mainīšanai. Taču, lai kādas būtu taktikas atšķirības, mērķis ir vājināt abas valstis un paturēt tās Kremļa kontrolē.

6. martā tūkstoši cilvēku izgāja ielās Tbilisi, lai protestētu pret parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto likumu, kas liktu nevalstiskajām organizācijām, kuras saņem finansējumu arī no ārzemēm, reģistrēties kā «ārvalstu aģentiem». Līdzīgs likums Krievijā ir kopš 2012. gada, un tāds bija pieņemts arī Ukrainā 2014. gada sākumā kā daļa no prezidenta Janukoviča uz Austrumiem vērstās politikas pasākumiem, kuri izraisīja Eiromaidanu un tautas sacelšanos, kura gāza prokremlisko prezidentu.