Karš Ukrainā. 53. nedēļas galvenie notikumi
Sestdien ES apstiprināja jaunas sankcijas Krievijai. Tās vērstas pret 96 Krievijas uzņēmumiem un valsts iestādēm, tajā skaitā Alfa Bank, Tinkoff Bank un Rosbank. Sankcijām pakļauti arī septiņi Irānas uzņēmumi, kas ražo lidrobotus Krievijai. Paplašināts dubultā pielietojuma preču saraksts, kuru eksportēšana uz Krieviju ir aizliegta. Sankcijas vērstas pret personām, kuras ir atbildīgas par ukraiņu bērnu deportācijām uz Krieviju. Savukārt ASV no 10. marta iekasēs 200% nodevu par alumīnija un tā produktu importu no Krievijas.
Situācija ap Bahmutu kļuvusi ārkārtīgi saspringta. Par spīti lielajiem līdzšinējiem dzīvā spēka zaudējumiem, Krievija nosūtījusi vislabāk mācītās Wagner vienības mēģināt izlauzties cauri ukraiņu aizsardzības līnijai un aplenkt pilsētu, otrdien paziņoja Ukrainas sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis. Bahmutā pirms kara dzīvoja aptuveni 70 000 cilvēku. Tagad tā kļuvusi par vienu no sīvākajiem kauju epicentriem.
ASV prezidenta Džo Baidena triju dienu vizīte Eiropā pagājušajā nedēļā tika noslēgta ar NATO austrumu flanga valstu jeb Bukarestes devītnieka vadītāju tikšanos Polijā. Baidens apstiprināja, ka ASV apņemšanās aizsargāt sabiedrotos NATO 5. panta ietvaros ir dzelžaina, un norādīja, ka Krievijas lēmums apturēt darbību Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgumā ir kļūda. Valstu vadītāji, tajā skaitā Ungārija, parakstīja kopēju deklarāciju, kurā nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un sola atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
ASV paziņojusi par jaunu militāru palīdzību Ukrainai, kurā būs bezpilota lidaparāti, tajā skaitā Switchblade 600. Ukrainai 400 miljonu dolāru atbalstu sniegs arī Saūda Arābija. Polija jau piegādājusi Ukrainai pirmos četrus Vācijā ražotos kaujas tankus Leopard 2.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.