Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku. Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?
Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama
Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā Rīgas Centrāltirgus skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA Rīgas apsardzes sabiedrība rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.
Pēdējos gados ir veiktas būtiskas izmaiņas apsardzes darbību regulējošajos normatīvajos aktos, piemēram, ierobežotas iespējas realizēt tā sauktās apakšuzņēmēju shēmas, tiek ieviests apsardzes darbības reģistrs, kas nodrošinās nozares datu pieejamību vienkopus, lai efektivizētu kontrolējošo institūciju darbu. Tomēr paralēli publiskajos iepirkumos joprojām kā piedāvājumu vērtēšanas kritērijs dominē zemākā cena. Šokējošs ir fakts, ka aptuveni 40% (2021. gadā, līdzīga tendence arī 2022. gadā) no uzvarētājiem publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos bija tādi uzņēmumi, kuru nomaksāto nodokļu īpatsvars pret apgrozījumu un sociālo iemaksu apmērs vienam darbiniekam rada šaubu ēnu. Šīs uzvaras ir uz darbinieku un valsts interešu rēķina! Dalība konkursos uzņēmumiem, kas ir valstiski un sociāli atbildīgi, kļūst arvien bezjēdzīgāka. Pasūtītāji – valsts un pašvaldību institūcijas – atrunājas, ka ierobežotu resursu apstākļos citādi rīkoties nevar, lai gan ir pieejamas DNKA vadlīnijas apsardzes pakalpojumu veikšanai. Nepieciešama vien neliela centība, bet primāri – pietiekami augsta tiesiskā apziņa. Uzdrošinos apgalvot, ka uzņēmēji, kuriem ir vienaldzīgi to darbinieki un ir nihilistiska attieksme pret pienākumu maksāt valstij nodokļus, nav lojāli Latvijai.
Konkurēt ar ēnu darboņiem kļūst arvien grūtāk
Vai pēdējo piecu gadu laikā ir sekmējies cīņā ar ēnu ekonomiku? 2017. gadā paudu viedokli[1], ka ēnu darboņi ir apsardzes nozares augonis. Arī tagad nevaru ar prieku ziņot, ka tas ir iznīcināts vai ir krietni samazinājies. Atbilstoši deklarētajam 25% darba ņēmēju visās darba vietās apsardzes jomā nesasniedz pilnu darba slodzi – minimālo algu vai mazāk 2021. gadā saņēma 21,9% apsardzes nozarē nodarbināto. Aplokšņu algas joprojām ir izplatītas, un tās ir viens no efektīvākajiem ieročiem, it sevišķi fiziskās apsardzes pakalpojumu sniedzējiem, lai konkurences cīņā gūtu pārsvaru pār komersantiem, kas nodokļus nomaksā pilnā apmērā. DNKA ir aktualizējusi diskusiju par EDLUS (elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas) ieviešanu apsardzes nozarē.
Kritiski nozīmīgi būtu nodrošināt prognozējamību. Piemēram, būtu nosakāms minimālās algas veidošanās princips. Minimālās algas apmērs ierasti tiek mainīts pēdējā brīdī. Pēdējais kāpums tika apstiprināts 2022. gada nogalē ar Darba likuma grozījumiem, apejot sociālo dialogu, un stājās spēkā jau šī gada sākumā. Trūkst arī darbinieku – lai nodrošinātu saistību izpildi, aktuāls ir virsstundu darbs, kas Latvijā arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir dārgs. Atalgojuma palielināšana darbiniekiem ir ilgtspējīgu komersantu vēlmju saraksta augšgalā, taču, ņemot vērā negodīgas konkurences apstākļus, kādos ir jādarbojas, tas vēl vairāk samazinātu konkurētspēju. Šī paša iemesla dēļ nav iespējama arī ģenerālvienošanās noslēgšana apsardzes nozarē – ir skaidrs, ka liela daļa apsardzes komersantu to nepildītu.
Publiskā sektora grēki
Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka publiskā sektora pasūtītāji nav uzskatāmi par labticīgiem apsardzes pakalpojumu iepircējiem, ja par vienīgo kritēriju publiskajā iepirkumā ir izvirzīta zemākā cena. Ar šādu pieeju var iegūt šaubīgus pakalpojumus, riskējot ar drošību un vienlaikus veicinot ēnu ekonomiku.
No valsts puses netiek ievēroti arī godīgas konkurences principi – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nepamatoti iesaistās komercdarbībā. Piemēram, sniedzot atzinumu par VAS Latvijas dzelzceļš veikto līdzdalības izvērtējumu SIA LDz apsardze, Konkurences padome 2020. gadā ir norādījusi, ka apsardzes pakalpojumu sniegšanas tirgū pirmšķietami nav konstatējama tirgus nepilnība, tomēr uzņēmums savu darbību turpina. Kritiski vērtējama arī ostu policiju, iekšējo drošības dienestu valsts kapitālsabiedrībās (piemēram, VAS Starptautiskā lidosta Rīga) izveide – Latvijā patlaban darbojas 372 apsardzes komersanti – tas ir daudzkārt vairāk nekā citviet Eiropā un pasaulē. Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 19 kompānijas, bet, piemēram, Lietuvā – septiņas (licenci saņēmušas 186 kompānijas), bet Igaunijā – trīs (46 kompānijas). Vadošajiem apsardzes komersantiem ir pieredze apsardzes pakalpojumu sniegšanā kritiskās infrastruktūras objektos, piedāvājot risinājumus, kas ietver gan tehnoloģijas, gan darbaspēku un atbilst visām drošības prasībām.
Kā secināts pērn veiktajā pētījumā par publisku personu pienākumu ievērot konkurences noteikumus[2], regulējumā trūkst atbilstoša piespiedu mehānisma, kā izbeidzama nepamatota līdzdalība. Nav paredzēta arī konkrētu amatpersonu administratīva atbildība par pieņemtajiem lēmumiem, kuru dēļ ir radies konkurences kropļojums. Apsardzes nozare ne tuvu nav vienīgā, kas sastopas ar konkurences kropļojumiem, tādēļ DNKA aktīvi strādā pie priekšlikumu tiesiskā regulējuma pilnveidei un izpratnes veicināšanai izstrādes 2021. gadā izveidotās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Konkurences neitralitātes komitejas ietvaros.
Par drosmi
Gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan publisku personu atbildību konkurences veicināšanā nepieciešams asāks cirtiens, bet vispirms – politiskā griba. Nav iespējama apsardzes nozares attīstība, veicot tikai kosmētiskus labojumus, turklāt arī tie visbiežāk ir jāvirza pašai nozarei, pierādot jau sen zināmo atkal un atkal. Viens nav karotājs – gaidām daudz lielāku iesaisti apsardzes nozares sakārtošanā arī no atbildīgās Iekšlietu ministrijas un citu institūciju puses.
Autors ir Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs
[1] https://ir.lv/2017/09/26/enu-darboni-apsardzes-nozares-augonis/
[2] 2022. gadā pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodibinājuma Krišjāņa Valdemāra fonds pasūtījuma veiktais pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus” ir pieejams šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra