Pētnieks Kārlis Ulmanis (Toms Veličko) un prezidents Kārlis Ulmanis (Imants Strads). Foto — Jānis Deinats
Dailes teātra izrādē Kur pazuda valsts vienlīdz svarīgas ir atbildes, ko meklē šodienas Kārlis Ulmanis, un aktieru eksistences veids
Jaunā dramaturga Matīsa Gricmaņa luga Kur pazuda valsts tapusi, uzsverot iedvesmošanos no trimdas gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna Latvijas vēstures krustpunktiem veltītajiem un Dailes teātrī savulaik jau iestudētajiem darbiem Četras dienas jūnijā un Gūsteknis pilī. Tomēr tā uztverama kā patstāvīgs mākslas fakts, jo Staprāna izvirzīto neērto jautājumu, kāda īsti bijusi Kārļa Ulmaņa loma Latvijas brīvvalsts bojāejā, Gricmanis netiecas vienpersoniski (un vispār) atbildēt, bet gan pārvērtis to par darbībā analizējamu problēmu mezglu.
Režisora Toma Treiņa vadībā pie tā atšķetināšanas mūsu acu priekšā ķeras arhīvā sastapušies akadēmiskie pētnieki, kurus izprovocējis puisis, kuram vecāki Trešās atmodas vai nule atjaunotās Latvijas pirmo gadu entuziasmā ielikuši vārdu Kārlis Ulmanis. Gribēdami atbildēt uz jaunuļa izaicinājumiem, «akadēmiķi», kuri ir katrs sava vēstures personāža speciālisti, no argumentiem un skaidrojumiem nonāk līdz pārtapšanai pētītajās personībās un dramatiskiem konfliktiem, līdz atdzīvina prezidenta Ulmaņa parādes portretu, kurš, staru vainaga ieskauts, iznāk no arhīva skapja.
