Piedzīvojumu meklētāja • IR.lv

Piedzīvojumu meklētāja

Ilona Balode. Foto — Ieva Salmane
Agnese Meiere

«Kāda jēga vispār rakstīt, ja neesi atklāts,» par savu nesen iznākušo grāmatu Ielu muzikanta piezīmes saka rakstniece un mūziķe Ilona Balode

Tiekamies agrā pirmdienas rītā. Ir tikai deviņi, bet Ilona jau paspējusi aizvest uz bērnudārzu septiņgadīgo dēlu Bārtu, piecelt un ērti ieriktēt gultā savu vīru, mūziķi Rolandu Balodi-Ūdri. Viņu pirms septiņiem gadiem uz ielas notrieca auto. Kopš tās dienas Ūdris, kā viņu dēvē Ilona, jeb Ūdrītis, kā viņu joprojām sauc mūzikas pasaulē, vairs nespēj staigāt un pats sevi apkopt, tā īsti arī runāt. Un diemžēl arī spēlēt. Par Ūdra rokām un kājām, un, iespējams, arī dvēseli kļuvusi Ilona. 

Nupat iznākusi viņas septiņus gadus rakstītā grāmata Ielu muzikanta piezīmes, kura jau pirmajās nedēļās nokļuvusi visvairāk pirkto grāmatu topos, un lasītāji to nodēvējuši par šokējoši atklātu, raibu kā varavīksne un neaizmirstamu. Tajā Ilona iezīmējusi abu gaitas pirms un pēc dienas, kas izmainīja abu ģimenes dzīvi.

Apliecināt eksistenci

«Grāmatu sāku rakstīt 2013. gadā, kad viss vēl bija pavisam citādi,» atklāj Ilona. Drīz sekojis Ilonas un Rolanda pēdējais kopējais ceļojums uz Kanāriju salām. Tas ilga pusgadu, bet atgriežoties izrādījās, ka pieteicies mazais Bārts. «Rakstīšana pārtrūka 2015. gada beigās, kad piedzima Bārts — tobrīd manas prioritātes mainījās, un nebija laika rakstīt. Bet vēl pēc mēneša — 2016. gada janvārī — Ūdri notrieca auto. Man nebija ne laika, ne fizisko resursu rakstīšanai,» saka Ilona. 

Pie grāmatas atgriezās tikai 2017. gadā. «Esmu aprakstījusi mūsu dzīvi desmit gadu garumā,» saka Ilona. Viņa neslēpj — ir sajūta, ka izdzīvojusi vairākas ļoti dažādas dzīves. Kā gan citādi, ja pēc dabas viņa esot piedzīvojumu meklētāja, kura nespēj samierināties tikai ar to, kas ir tepat, deguna priekšā. «Man vajag visu laiku kaut ko rakt, meklēt. Jā, šobrīd nevaru nekur aizbraukt, bet tāpat kaut ko daru — pabeidzu grāmatu, ieguvu autovadītājas apliecību, tagad esmu ķērusies pie nākamā izaicinājuma. Man ir bail no ūdens, tāpēc cenšos sevi pārvarēt un iemācīties peldēt,» atzīstas Ilona. Un vēl viņa esot paņēmusi kucēnu un tagad kopā ar viņu speciālos kursos mācās kļūt par suņa saimnieci. «Kā citādi dzīvot? Rutīna ir pārāk traka, lai tai ļautos. Tā noslīcina un iznīcina cilvēku. Ja tai paļaujies, ar tevi ir cauri.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu