Nesalaužamie, ne upuri • IR.lv

Nesalaužamie, ne upuri

Agija Bogdanova un Irēna Goluba. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Māra Miķelsone

Psihoterapijas speciālistu Agijas Bogdanovas un Irēnas Golubas fotoizstāde Doma laukumā sasaista karu Ukrainā ar barikāžu laiku Latvijā

Pusgads ir pagājis, bet jūtat, kādas mēs vēl esam, vaicā geštaltterapeite Irēna Goluba. «Mums Kijivā ne mirkli nebija bail. Tur bija pacēlums kā Dziesmusvētkos,» viņa teic mirdzošām acīm par laiku pagājušā gada pavasarī Ukrainas galvaspilsētā. Kad atgriezušās Latvijā, Nacionālo kultūras biedrību asociācija aicinājusi izveidot izstādi par braucienu. To redzējis Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais un uzaicinājis darbus izstādīt plašāk. 20. janvārī Doma laukumā būs aplūkojama fotogrāfiju izstāde Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014—2022 ar Agijas Bogdanovas un Irēnas Golubas mirkļtvērumiem Ukrainā, tā velkot paralēles kopējam abu tautu cīņā par brīvību.

Vētrainā un lietainā svētdienā tiekamies pie karstas tējas krūzēm kafejnīcā Fazenda Pārdaugavā. Agija un Irēna ir kolēģes, kas sniedz cilvēkiem psihoterapijas atbalstu. Irēna — ar lielu krīžu vadīšanas pieredzi, palīdzējusi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, lasa lekcijas Psihologa darbs katastrofu apstākļos, Agija izmācījusies arī mākslas terapiju, abas pērnpavasar devās uz Ukrainu palīdzēt kolēģiem. Saikne ar Ukrainu Irēnai bijusi senāka, tur dzīvo draugi. Fotografējusi Kijivas Maidanā 2014. gadā, kad ukraiņi sāka savu brīvības cīņu. Viss toreiz noticis it kā pats no sevis — Irēnai bijis jāpiedalās sen ieplānotā seminārā Kijivā, pēc tam brīva diena, un tā 2014. gada 24. februāri viņa pavadījusi, fotografējot Maidana barikādes.

Pērn, kad karš Ukrainā iegāja asajā fāzē, Irēnu sameklēja Ukrainas kolēģi un aicināja nedēļu pastrādāt ar psihologiem Kijivas administrācijas paspārnē. Līdzi pieteicās braukt Agija. 

Viņa rāda abu priecīgu fotogrāfiju telefonā ar īrisu pušķi rokās Kijivā pēc 30 stundu brauciena autobusā. Pavasarī ziedējuši visdažādāko krāsu īrisi. Tik skaisti! Irēna pasmejas — te smaidām, bet atpakaļceļā autobusā braucām 39 stundas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu