Kritiski stabili • IR.lv

Kritiski stabili

Antra Ērgle

Ziemas plūdi Jēkabpilī pārbaudījuši cilvēku, uzņēmumu, pašvaldības un operatīvo dienestu gatavību līdz šim nepiedzīvotam riskam, kas liek novērtēt resursus un brīdina sagatavoties biežākam apdraudējumam nākotnē

Kopš pagājušās ceturtdienas, kad Jēkabpils novada dome pēc hidrologu ieteikuma brīdināja par bīstamu Daugavas līmeņa kāpumu un aicināja cilvēkus atstāt apdraudētās zonas līdzās aizsargdambim, pašvaldības pārstāvji, operatīvie dienesti un uzņēmēji bez pārtraukuma kontrolējuši situāciju, palīdzējuši evakuētajiem, stiprinājuši dambi kritiskajās vietās un darījuši daudz citu aktuālu darbu. 

Briesmas nav garām

Pirms gandrīz desmit gadiem atjaunotais krastu aizsargdambis nedēļas nogalē vienā posmā kapitulēja Daugavas ūdeņu priekšā, appludinot riska teritoriju. Nākamajās pāris dienās ūdens līmenis nedaudz kritās, tomēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs joprojām brīdina par plūdu risku. Laika lietpratēji prognozē, ka bīstami apstākļi var atjaunoties līdz martam atkarībā no gaisa temperatūras, nokrišņiem un upes dinamikas.

Hidrobūvju eksperte Daina Ieviņa no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ir skaidro, ka ziemas plūdi nav ierasta parādība, taču tie gaidāmi arvien biežāk un ir klimata pārmaiņu izpausme: «Ziemas vidū tik augsts ūdens līmenis nav bijis. Tāpēc ledus lūst un sablīvējas šaurākās sēkļu vietās, kā tas notika pie Zeļķiem [lejup no Jēkabpils]. Jo zemāks ūdens līmenis, jo ledus sastrēgumi veidojas lielāki. Lietus un siltums paceļ ūdeni, un tas var ledu aiznest. Ja tagad ūdens masa aizies līdz HES, to izmantos, bet, ja ledus tur sastings, izveidosies jauna ledus sega, un pavasarī var būt vēl lielāks spiediens. Briesmas nav garām — ja atkusnis ir straujš, plūdu risks ir lielāks.» 

Ieviņa situāciju pašlaik vērtē kā «kritiski stabilu», uzsverot — Jēkabpils dambim bija paredzētas trīs kārtas, bet pēdējā nav līdz galam pabeigta. Turklāt uzbūvētais ir jāuztur, pārbaudot visu konstrukcijas izturību. «No šī gadījuma jāmācās, ka nākotnē kaut kas līdzīgs var atkārtoties, taču to grūti paredzēt. Hidrobūves jāpārbauda visā Latvijā — gan atsevišķi dambji, gan polderi, kas ir īpašas hidrobūves, lai ar dambjiem pasargātu teritoriju no applūšanas. Apdraudētas ir arī teritorijas pie Ogres, Gaujas lejteces palieņu pļavas un Lielupes apkaime. Ziemas pali būs arvien biežāk,» brīdina speciāliste.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu