Latvijā veselības aprūpes finansējuma īpatsvars IKP ir zemākais ES
Upēs ledus šajā janvārī brakšķ un lūst, vietām sablīvējas un izraisa plūdus, citviet var izšķīst zem kājām un ieraut dzelmē. Ziņās šīs ainas mijas ar stāstiem par slimnīcām un mediķiem un neviļus saslēdzas kopējā satraukumā. Uz ļoti plāna ledus atrodas visa mūsu veselības aprūpes sistēma, un aizvien biežāk dzirdam draudīgas skaņas.
Sevišķu uzmanību šajās dienās piesaistījusi Austrumu slimnīca, kurai jaunais gads nav sācies laimīgi. Jau kopš decembra virsrakstos vīdēja ziņas par augsti kvalificētu un grūti aizvietojamu kakla, ausu un deguna ķirurgu gatavošanos pamest darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centrā. Gada izskaņā divi no trim pieredzējušajiem ķirurgiem tiešām darbu atstāja. Tā jebkurā gadījumā būtu nopietna problēma RAKUS spējai nodrošināt visus pacientus ar pienācīgu aprūpi, taču situācija ap Onkoloģijas centru vēl eskalējās, jo 30. decembrī 20 centra ārsti brīdināja par iespējamu kolektīvu atlūgumu, bet piektdien, 6. janvārī, jau 57 ārsti nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidentam, veselības ministrei un RAKUS valdei, kurā protestē pret slimnīcas vadības attieksmi pret centru un plānotajām strukturālajām izmaiņām. Tas neizskatījās pēc soļa pretī veselības ministres Līgas Meņģelsones gada pirmajā darba dienā RAKUS padomei dotajam uzdevumam mēneša laikā atrisināt konfliktu starp slimnīcas vadību un Onkoloģijas centra ārstiem.
Tikmēr sociālos medijus pāršalca sašutuši smiekli par tikko kā amatā ieceltās RAKUS Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja vietas izpildītājas Rutas Zatleres videoierakstu Instagram, kurā viņa attīrīja seju no kosmētikas un vienlaikus jūsmīgi stāstīja, ka jaunajā darbā viņas «favorītnodaļa» ir invazīvā radioloģija, kas esot «vienkārši kosmoss». Jau nākamajā dienā slimnīca viņu atlaida no darba, kā ziņo LTV, par RAKUS reputācijas graušanu. Daudziem dabiski radās jautājums — kā var pieņemt darbā cilvēku, kurš tūlīt pat ir jāatbrīvo?
Taču RAKUS nav vienīgā medicīnas iestāde, kurai gadumija bija stresaina. 28. decembrī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pārgāja uz darbu ārkārtas režīmā. Tā laikā nebrauks uz zemākas prioritātes izsaukumiem, kuriem nav nepieciešama «ātro» palīdzība. Tiešais cēlonis šim lēmumam ir gripas un Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, kura rezultātā diennaktī tiek saņemti simtiem izsaukumu saistībā ar elpceļu vīrusu saslimšanas simptomiem. Tomēr, kā skaidro NMPD vadītāja Liene Cipule, dienestam šobrīd trūkstot 250 darbinieku un tā mediķiem jācīnās ar spēku izsīkumu un izdegšanu. 2022. gadā darbinieku slimošana esot bijusi rekordaugsta, un Cipule to saista arī ar pārslodzi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.