Kā panākt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus neradot tik daudz pārpalikumu, un kā cīnīties ar atkritumiem ilgtspējīgi
Plastmasas piesārņojums — lielo naftas kompāniju rīcības sekas — tagad ir atrodams dziļākajos okeānos, augstākajos kalnos un pat svaigā Antarktikas sniegā. Sintētiskās mikrošķiedras no mūsu paklājiem, dīvāniem, apģērbiem un neskaitāmiem citiem priekšmetiem kļūst par gaisu un ūdeni, nonāk zivīs un citās jūras radībās, medū, alū, pārtikā. Okeānos virpuļo plastmasa. Vairāk nekā astoņi miljoni tonnu plastmasas katru gadu izplūst upēs un ieplūst jūrās.
Daudzviet uz Zemes burtiski līst — vai snieg — plastmasa. Tas kaitē cilvēku veselībai, potenciāli ietekmējot auglību, hormonālo, vielmaiņas un neiroloģisko aktivitāti. Plastmasas dedzināšana veicina gaisa piesārņojumu.
Vairāk nekā 170 valstis martā atbalstīja vēsturisku Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju par plastmasas piesārņojuma izbeigšanu ar starptautisku juridiski saistošu vienošanos, kas tiks ieviesta līdz 2024. gadam.
Cerība ir ar līgumu noteikt plastmasas piesārņojuma samazināšanu, līdzšinējos iepakojumus aizstājot ar atkārtotas izmantošanas un uzpildes sistēmām vai vispār no tā atsakoties. Ja status quo saglabāsies nemainīgs, prognozes rāda, ka līdz 2060. gadam plastmasas izmantošana un atkritumi pasaulē gandrīz trīskāršosies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.