Inflācija lūzīs

Ilustratīvs attēls
Pēteris Strautiņš

Patēriņa cenas novembrī bija par 21,8% augstākas nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka inflācija jau piecus mēnešus ir gandrīz nemainīgi augstā līmenī. Šos vārdus vēl varēs atkārtot divus vai trīs mēnešus, pēc tam gada inflācijas rādītājs strauji samazināsies un nākamā gada beigās varētu būt tuvu nullei.

Straujš izejvielu cenu kāpums un neizbēgami sekojošais kritums Latvijai atnesīs patēriņa cenu samazināšanos kaut kad nākotnē, kas gan pilnībā nenodzēsīs notikušā kāpuma ietekmi, citiem vārdiem, cenu līmenis ir ievirzīts neatgriezeniski augstākā orbītā.

Mēneša griezumā patēriņa cenas vēl aug, tās novembrī bija par 1,1% augstākas nekā oktobrī. Ja līdz šim dzīves dārdzības celšanā līdzīgi “grēkoja” trīs izmaksu posteņi – pārtika, mājoklis un transports -, tad pašlaik pēdējā nozīme strauji samazinās. Enerģijas biržas cenu kritums transporta izmaksās atspoguļojas visstraujāk, mājokļos patērētās enerģijas cenās ir lielāka inerce, kā arī joprojām slikti funkcionējošā Eiropas gāzes tirgus ietekme. Starpība starp mēneša inflāciju un tās vēsturisko normu oktobrī strauji samazinājās, bet novembrī atkal pieauga. Pārtikas un mājokļa izmaksu ietekme novembrī bija vienāda, veidojot 15 procentpunktus jeb vairāk nekā 2/3 kopējā cenu kāpuma.

Tikmēr pāri pasaulei jau veļas ražošanas izmaksu krituma vilnis. Pēdējā mēneša laikā tas ir lavīnveidīgi pastiprinājies. Viens iemesls ir dabiska tirgu reakcija uz pārmērībām – pie augstām cenām piedāvājums aug, pieprasījums samazinās. Agri vai vēlu tirgus vienmēr visu sakārto. Cits iemesls ir ne tik patīkams – pasaules ekonomika slīd recesijā. S&P GSCI izejvielu indekss eiro izteiksmē mēneša laikā kļuvis par 14,4% lētāks, bet Freightos Global konteineru indekss sarucis par 24,8%. Tērauda tirgus tā produktu daudzveidības dēļ izejvielu indeksos neatspoguļojas, arī reti pavīd mediju virsrakstos, taču šī pasaules ekonomikai īpaši svarīgā metāla cena ir pilnībā normalizējusies, atgriežoties 2020. gada beigu līmenī, atsevišķu produktu cenām pret pērnā gada rudens līmeni samazinoties pat vairāk nekā uz pusi. Caur iekārtu, transportlīdzekļu un celtniecības izmaksām šo cenu ietekme sasniedz visdažādākos patēriņa groza nodalījumus.

Pasaules rūpniecībai izšķiroši svarīgu preču un pakalpojumu cenas burtiski eksplodēja jau laikā, kad Latvijā vēl bija patēriņa cenu deflācija, kas turpinājās līdz 2021. gada februārim. Tagad šie patērētāju acīm slēptie pasaules ekonomikas mašīnas mezgli, kas bija inflācijas zemestrīces epicentrs, rada pretēju – deflācijas – enerģiju, kuras viļņi jau veļas pircēju maku virzienā. Inflāciju pašlaik var salīdzināt ar koku, kas no ārpuses izskatās varens un nesatricināms, taču tā vidus jau ir caurs.

Apbruņosimies ar pacietību un kritiski izvērtēsim ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu. Reālajam IKP šogad augot apmēram par 2%, algu pirktspēja ir kritusies apmēram par desmito daļu, bet uzņēmumu peļņa ir pieaugusi. Acīmredzot straujo pārmaiņu jūklī patērētāji ir pieņēmuši cenu palielinājumus nekritiski, iepriekšējās cenu stabilitātes desmitgades laikā prātos izveidojušies priekšstati par saprātīgām izmaksām ir salauzti, un tagad ir īstais brīdis tos sākt atjaunot. Laikā, kad pārtikas izejvielu cenas samazinās jau pusgadu, arī enerģijas cenas atkāpušās no virsotnēm, patērētājiem ir tiesības sagaidīt, ka cenas veikalos vismaz neturpina kāpt. Pret inflāciju var cīnīties ļoti dažādi, piemēram, papildinot ēdienu gatavošanas prasmju klāstu un esot gataviem mainīt izvēles jau veikalā, atkarībā no pieejamo produktu cenu saprātīguma. Visiem patērētājiem draudzīgi šūpojot jau izkurtējušo inflācijas koku, kādā brīdī atskanēs skaļš krakšķis.

 

Autors ir bankas Luminor ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu