Dažiem veicas vairāk 1

Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Baiba Kļava

Aizdomīgi ciešas saites starp IT uzņēmumu Soaar un Centrālo vēlēšanas komisiju var izrādīties liktenīgas komisijas vadītājai Kristīnei Bērziņai. Taču CVK nav vienīgā iestāde, kuras iepirkumos mēdz uzvarēt vieni un tie paši uzņēmumi. Ir atklājis vēl vairākus līdzīgus gadījumus, kuros turklāt figurē politiķu radi un ziedotāji

Šonedēļ uzvirmojušais skandāls ap Centrālās vēlēšanu komisijas un vēlēšanu sistēmu nodrošinātāja Soaar iesaisti kriminālprocesā atklāj tikai daļu no lielākas problēmas — riskus, kurus rada viena piegādātāja regulāras uzvaras valsts iestāžu konkursos. 

Jau pirms 14. Saeimas vēlēšanām Ir vēstīja par datorprogrammēšanas uzņēmumu Soaar, kas 11 gadu garumā uzvarējis visos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) konkursos par vēlēšanu sistēmu izstrādi un nodrošināšanu. 

Šajā lietā noticis pavērsiens — 7. novembrī par kādu 2021. gadā CVK organizētu iepirkumu ierosināts kriminālprocess, kurā figurē 10 cilvēki. To skaitā ir CVK vadītāja Kristīne Bērziņa, kuru pagājušajā nedēļā KNAB īslaicīgi aizturēja, un uzņēmuma Soaar valdes loceklis Renārs Kadžulis.

Kriminālprocess sākts aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta dokumentu viltošanu. 

Tajā figurē arī piecas valsts amatpersonas, liecina KNAB izplatītais paziņojums. 

KNAB lūdzis Saeimu atstādināt Bērziņu no amata.  

Ar vēlēšanu komisijas vadītāju Bērziņu Ir neizdevās sazināties, jo viņas telefons bija izslēgts. Tomēr otrdienas pēcpusdienā Bērziņa izplatīja ziņojumu, kurā norāda, ka sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. «Nekad neesmu turējusies pie amata, jau vasarā biju atklāti pateikusi, ka, ņemot vērā iestādes kritisko stāvokli saistībā ar finansējuma un cilvēkresursu trūkumu, nevēlos darbu šajā amatā turpināt vēl vienu termiņu,» raksta Bērziņa. CVK viņa strādājusi 24 gadus. 

Telefonsarunā ar Ir Kadžulis neatklāja, vai arī ticis aizturēts, un nekomentēja, kādas darbības KNAB veicis uzņēmumā. «Cik es zinu, tas nav saistīts ar korupciju vai kukuļošanu. Iestādes aizliegušas man izpaust jebkādu, pat sīkāko informāciju,» Ir skaidro uzņēmējs. 

Uzņēmums Soaar jau ilgāku laiku radīja aizdomas saistībā ar regulārajām uzvarām vēlēšanu komisijas iepirkumos. Tās ļāva uzņēmumam iegūt 80% CVK iepirkumu naudas un nostiprināt monopola stāvokli CVK pasūtīto vēlēšanu sistēmu izstrādē un apkalpošanā. Arvien jauni līgumi ar uzņēmumu tika slēgti, par spīti Valsts kontroles un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) brīdinājumiem par konkurences trūkumu un uzņēmuma uzvaru iepriekš neizsludinātos iepirkumos.

Bažas par šo iepirkumu caurspīdīgumu radīja arī uzņēmuma īpašnieka Renāra Kadžuļa draudzīgās attiecības ar iepriekšējo, ilggadējo CVK vadītāju Arni Cimdaru. 

CVK un Soaar nonākšana KNAB redzeslokā spilgti izgaismo riskus, kas saistīti ar valsts iestāžu iepirkumiem, kuros izdodas atkal un atkal uzvarēt vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem. 

Pēc raksta par Soaar Ir sāka meklēt citus līdzīgus gadījumus. Kādas politiķu un uzņēmēju saites tajos atklājas?

Uzvar radinieki

Pētot valsts iepirkumu uzvarētājus — uzņēmumus un to īpašniekus —, Ir atklāja, ka Nacionālās apvienības (NA) vadītajās ministrijās valsts pasūtījumus ieguvuši vairāki šīs partijas biedru radinieki. 

Īpaši izteikti tas vērojams Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs. 

Kopš Kaspara Gerharda stāšanās zemkopības ministra amatā 2019. gadā, vairāku miljonu vērtos ministrijas iepirkumos uzvarējis partijas biedra, ilggadējā Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina dēls Kārlis Kiršteins. 

Viņam daļēji piederošā datorprogrammēšanas firma Autentica ir viens no lielākajiem ieguvējiem ministrijas un tās padotības iestāžu iepirkumos — firma nepilnu četru gadu laikā uzvarējusi iepirkumos par 11,5 miljoniem eiro. 

IUB dati rāda, ka, pirms Gerhards uzņēmās Zemkopības ministrijas vadību, Autentica bija veicies tikai tās padotības iestāžu iepirkumos. Pirmo Zemkopības ministrijas iepirkumu uzņēmums ieguva mēnesi pirms Gerharda sēšanās ministra krēslā, bet nākamajos četros gados konkursos par ministrijas informācijas sistēmu pilnveidi un programmatūru izstrādi gan atsevišķi, gan startējot kopā ar citu uzņēmumu ieguva vēl 8,1 miljonus eiro.  

Apjomīgie iepirkumi 2019. gadā ļāva uzņēmumam pirmoreiz gadu noslēgt ar vairāk nekā miljona eiro peļņu, liecina Lursoft informācija. Līdzīgi peļņas rādītāji saglabājās arī turpmākajos gados. 

Šajā laikā uzvarēti arī pieci Latvijas valsts mežu iepirkumi par 1,9 miljoniem eiro, pieci ZM daļēji piederošā Altum iepirkumi par 565 tūkstošiem eiro, divi Valsts meža dienesta iepirkumi par 550 tūkstošiem un četri Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra iepirkumi par 380 tūkstošiem eiro. 

Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza visu laiku augstāko rādītāju — 6,3 miljonus — un arī rekordpeļņu — 1,4 miljonus eiro. 

Gerharda padomniece Kristīne Kļaveniece norāda, ka ministrs neesot pieņēmis lēmumus un neesot arī bijis iesaistīts iepirkumu procesos, un par iepirkumu rezultātiem uzzinājis no «publiskajā telpā izskanējušās informācijas» jau pēc tam, kad iepirkumu procedūras bija noslēgušās.

«Nav nekādas tādas īpašas veiksmes tieši Zemkopības ministrijas un to padotības iestāžu iepirkumos, bet visa pamatā ir nopietns darbs daudzu gadu garumā, kompetence, zināšanas un spēja piegādāt risinājumu, kā arī lielas investīcijas attīstībā un darbiniekos,» iepirkumu rezultātus skaidro pats Kiršteins. 

Viņš norāda, ka IT sfērā strādā jau vairāk nekā 20 gadu un šajā laikā kļuvis par liela IT uzņēmuma līdzīpašnieku un vadītāju. «Neesmu lūdzis ne sava tēva, ne arī viņa partijas biedru palīdzību, lai uzvarētu iepirkumos. Mana komunikācija ar tēvu nekad nav bijusi par Autentica veikto uzņēmējdarbību, un mūsu ikdienas profesionālās lietas vienmēr ir bijušas nodalītas,» skaidro Kiršteins.  

Interesanti, ka pie 618 tūkstošu vērta iepirkuma citā NA ministra kontrolētā ministrijā šogad ticis arī otrs deputāta Kiršteina dēls Gints Kiršteins — augustā viņam daļēji piederoša mašīnu un iekārtu vairumtirdzniecības firma E-Management uzvarēja Ilzes Indriksones vadītās Ekonomikas ministrijas izsludinātajā konkursā par ēku energoefektivitātes aprēķinu informācijas sistēmas izstrādi. 

Savukārt šovasar Latvijas Televīzija ziņoja, ka apjomīgā Zemkopības ministrijas iepirkumā uzvarējis uzņēmums, kas saistīts ar ministra Gerharda partijas biedru radiem. Divarpus miljonu vērtu iepirkumu par elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi ministrijas un tās padotības iestāžu vajadzībām ieguvis NA biedra Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai pastarpināti daļēji piederošais uzņēmums Reck. 

To, ka Zemkopības ministrijas rīkotajos konkursos ar Nacionālās apvienības biedriem saistītiem uzņēmumiem būtu priekšrocības, noliedz ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. 

«Vērtēšanas kritēriji ir noteikti, nediskriminējot un neradot priekšrocības specifiskiem uzņēmumiem, tie ir atbilstoši, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu,» viņa skaidro. «No vadības nav bijis un nevar būt uzstādījums, ka būtu jāuzvar kādas «partijas uzņēmumam».» Ministrijā nav zinājuši, ka iepirkumos uzvar ministra partijas biedru radinieki.

Ārvalstu firmas  

Tālāka uzvarētāju izpēte atklāj, ka diviem ar NA partijas biedru radiniekiem saistītiem uzņēmumiem — Zemkopības ministrijas iepirkumu uzvarētājiem — ir saites ar ārzonu kompānijām. 

Konkursos uzvarējušo uzņēmumu līdzīpašnieku vārdi atrodami pirms vairākiem gadiem nopludināto ārzonu kompāniju datubāzēs. 

Kārļa Kiršteina vārds parādās 2017. gadā nopludinātajos «Paradīzes dokumentos» (Paradise Papers), bet uzņēmuma Reck līdzīpašnieka — ceļu un maģistrāļu būvniecības firmas A.C.B. — patieso labuma guvēju Valda Lejnieka un Edvīna Tankelsona — vārdi atrodami 2016. gadā publicētajos «Panamas dokumentos» (Panama Papers).

Abas dokumentu pakotnes satur miljoniem dokumentu. «Paradīzes dokumenti» aptver informāciju par ieguldījumiem zemo nodokļu zonās, un tie galvenokārt iegūti no juridiskās firmas Appleby, kas sniedza pakalpojumus investīcijām ārzonu kompānijās, savukārt «Panamas dokumenti» aptver informāciju par ārzonu firmām, kas nopludināti no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra.  

Offshoreleaks datubāzē pieejamā informācija liecina, ka 2016. gada novembrī — divus mēnešus pēc tam, kad Kārlis Kiršteins Latvijā reģistrēja uzņēmumu SM Base (kam šobrīd pieder 25,8% Autentica) — Maltā ir reģistrētas divas kompānijas ar līdzīgiem nosaukumiem: SM Base Malta un SM Base ENT LTD, kurās viņš ir direktors. Abu firmu sekretāre dažādos amatos bija nodarbināta vēl daudzās citās turpat reģistrētās firmās, un to juridiskajā adresē kopumā reģistrēti 611 dažādi uzņēmumi. 

Kiršteins Maltā reģistrētās firmas skaidro ar «investīcijām dažādos biznesa projektos» Eiropas Savienībā. Tās bijušas firmas SM Base meitaskompānijas. 

«Maltas uzņēmumi bija tieši tāds mans projekts, kurā es investēju savus līdzekļus. Šim projektam ar Autentica nav nekādu faktisku vai juridisku saistību, tam nav tikuši izmantoti ne Autentica resursi, ne arī bijušas kādas savstarpējas finanšu vai citu veidu transakcijas,» Ir norāda Kiršteins.

Tā kā projekts «neizrādījās veiksmīgs», 2020. gadā tika pieņemts lēmums uzņēmumus likvidēt. «Veiktās investīcijas Latvijas SM Base norakstīja zaudējumos. Visas iepriekš minētās darbības tika veiktas likuma ietvaros un likumā noteiktajā kārtībā,» saka Kiršteins. 

Viņš uzsver, ka Malta nav zemu nodokļu vai beznodokļu valstu sarakstā, tāpēc viņa dibinātos uzņēmumus nevarētu uzskatīt par ārzonas firmām. 

Lai gan Maltas tiešām šajā sarakstā nav, ar šo valsti saistāmas vairākas problēmas — Maltā nodokļi ir zemāki nekā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, un uzņēmēji to jau iepriekš izmantojuši gan naudas atmazgāšanai, gan lai izvairītos no nodokļiem. 

Pagājušajā gadā starptautiskā naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācija FATF Maltu iekļāva «pelēkajā sarakstā», un tā kļuva par pirmo ES valsti, kas tur nonākusi. Tiesa, jau šā gada vasarā to izņēma no saraksta. Arī Latvijai pirms dažiem gadiem draudēja nonākšana pelēkajā sarakstā, tomēr valsts no tā spēja izvairīties. 

Savukārt Lejnieka un Tankelsona vārdi «Panamas dokumentos» saistīti ar kompāniju Amza Properties S.A., kas 2009. gadā reģistrēta Britu Virdžīnu salās. 

Raidījums Nekā personīga pirms gada vēstīja, ka A.C.B tikusi veikta kratīšana, un Konkurences padomei ir aizdomas par uzņēmēju iespējamu dalību ceļu būvnieku kartelī. 

Veicas arī ziedotājiem

Pērn 1,1 miljonu vērtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iepirkumu ieguvusi uzņēmumu apvienība, kurā ietilpst tās ministra Artūra Toma Pleša partijas Latvijas attīstībai dāsns atbalstītājs. Reklāmas aģentūras MIXD īpašnieks, viņa ģimenes locekļi un darbinieki partijai ziedojuši vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. 

Konkursā MIXD startēja apvienībā ar sabiedrisko attiecību firmu Deep White un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu RISEBA, kas pieder Kiprā reģistrētai firmai. 

Noslēgtās vispārējās vienošanās ietvarā pusotra gada laikā ministrija ar uzņēmumu noslēgusi 36 līgumus par 1,1 miljonu eiro, lai popularizētu IKT iespēju izmantošanu sabiedrībā. 

KNAB datubāze liecina, ka gan uzņēmuma MIXD līdzīpašnieks Jānis Berķis, gan viņa tēvs, tranzītbiznesā miljonus nopelnījušais izdevniecības Latvijas mediji īpašnieks Olafs Berķis un brālis Nauris Berķis ir bijuši ievērojami pēdējo divu VARAM ministru — Jura Pūces un Artūra Toma Pleša —  pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai ziedotāji. Jānis Berķis partijai ziedojis kopumā 87 tūkstošus eiro, viņa tēvs — 112, bet brālis — 41,5.

Ziedotāju sarakstā atrodams arī MIXD finanšu direktors, partijas Latvijas attīstībai biedrs un bijušais valdes loceklis Edgars Čeporjus — viņš kopš 2013. gada nogales Latvijas attīstībai ziedojis un biedra naudās iemaksājis kopumā 116 tūkstošus eiro. 

Ministra Artūra Toma Pleša preses padomnieks Miks Strazdiņš Ir teica, ka ministrs noliedz saikni starp ziedojumiem un uzvaru ministrijas iepirkumos. Plešs neiesaistoties konkursu un iepirkumu vērtēšanā, šo procedūru neuzrauga un arī nesniedz savu atzinumu. MIXD uzvarētā konkursa komisijā pretendentus vērtējuši  pieci ministrijas ierēdņi. 

Savukārt uzņēmums MIXD līdz žurnāla nodošanai neatsūtīja solītās atbildes uz Ir jautājumiem.

VID kumoss

Caurskatot valsts iestāžu informācijas sistēmu iepirkumus, līderpozīcijās izvirzās datorprogrammēšanas uzņēmums Emergn, kas ir lielākais ieguvējs Valsts ieņēmumu dienesta iepirkumos. 

Zīmīgi, ka uzņēmumā ilgstoši strādā bijušais VID iepirkumu komisijas loceklis un IT pārvaldes augsta līmeņa darbinieks Juris Stumps, kas darbu dienestā atstāja 2011. gadā pēc datu noplūdes skandāla. 

Īrijā reģistrētai firmai piederošais Emergn jau gadiem tiek izraudzīts par galveno VID informācijas sistēmu nodrošinātāju, tādējādi uzņēmumam šajā laikā ticis ievērojams valsts budžeta kumoss: 16 gados tas uzvarējis 52 VID izsludinātajos iepirkumos un tā ieguvis vairāk nekā ceturtdaļu jeb 96,9 miljonus eiro no visas dienesta iepirkumu naudas šajā periodā.

Pirms vairākiem gadiem laikraksts Diena rakstīja par aizdomām, ka tagadējais uzņēmuma padomes loceklis Stumps varētu būt hakera Neo līdzgaitnieks vērienīgajā datu nopludināšanā no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas 2010. gadā — toreiz tika publiskoti 7,4 miljoni dokumentu, kas saturēja ziņas par valsts amatpersonu, uzņēmēju un privātpersonu algām, viņu veiktajiem nodokļu maksājumiem un citiem datiem. 

Pret Stumpu tolaik tika ierosināta disciplinārlieta. Viņa amatpersonas deklarācija rāda, ka gadu pēc šīs datu noplūdes viņš darbu VID atstājis. 

Emergn vadība jautājumu par Stumpa iespējamu dalību datu nopludināšanā no VID sistēmas 2010. gadā nekomentē. «Jurim Stumpam uzņēmuma akcionāri pilnībā uzticas un nekomentē nepamatotas baumas,» uz lūgumu skaidrot situāciju, Ir saka Emergn valdes priekšsēdētājs Aldis Ērglis. 

Lai gan uzņēmums Emergn neatklāj, kad Stumps sāka darbu uzņēmumā, jau 2013. gadā, kandidējot Ropažu pašvaldības vēlēšanās no Zaļās partijas, viņš kā savu darbavietu norāda šo uzņēmumu, kura nosaukums tobrīd bija Exigen. 

Šā gada augustā Stumps kļuva par Emergn padomes locekli. Viņa biznesa sociālā tīkla LinkedIn pavisam skopajā profilā rakstīts, ka kopš šā gada septembra bijis VP for Public Sector jeb par valsts sektoru atbildīgais viceprezidents. Uz jautājumu, vai Stumps izmantojis VID darbā gūtos kontaktus un zināšanas, lai palīdzētu Emergn uzvarēt iepirkumos, uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Zane Poča atbildēja, ka viens no uzņēmuma darbības mērķiem ir attīstīt kompetences darbā ar valsts sektora klientiem, tāpēc «mēs meklējam arī labākos talantus ar zināšanām, kas palīdzētu šo mērķi sasniegt». Emergn nedeva iespēju Ir sazināties ar Stumpu.

IUB dati rāda, ka kopš 2013. gada uzņēmums uzvarējis 37 VID konkursos.  

Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka veicamā darba apjoma dēļ konkursos nepiesakās daudz pretendentu, piemēram, konkursā par maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu pieteicās tikai divi.  

Daudzo uzvaru rezultātā Emergn jau gadiem nodrošina augsta riska valsts sistēmas, piemēram, krimināllietu uzskaites sistēmu, akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, centrālo muitas informācijas sistēmu, fizisko personu riska analīzes sistēmu un Eiropas Savienības datu apmaiņas informācijas sistēmu.

Lursoft informācija liecina, ka akciju sabiedrības Emergn vienīgais īpašnieks ir Īrijā reģistrētā firma Emergn Global Holdings Limited. Tās patiesais labuma guvējs ir ASV pilsonis Aleksandrs Adamopuls. 

VID skaidro, ka pirms līguma noslēgšanas ar Emergn VID iepirkuma komisijas locekļi pārliecinājās, ka uzņēmuma amatpersonām, to skaitā Adamopulam, nav sodāmības un pret tiem nav vērstu sankciju. 

Tomēr IUB pēdējā laikā vairākkārt norādījis uz riskiem iepirkuma procedūrā — pusotra gada laikā sešus Emergn uzvarētos VID iepirkumus iestāde marķējusi ar sarkanu karogu, norādot uz mazu pretendentu skaitu konkursā.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (1)

Sskaisle 03.12.2022. 13.15

Jubilāre VVF saka,ka valsts ir dīkstāvē. Ar to domājot, ka valstī pārāk ilgi nav jaunā valdība.

Es domāju,ka situcija valstī ir daudz traģiskāka par vienkāršu dīkstāvi. Es domāju,ka valsts ir uz bankrota robežas.

No vienas puses – nenormālā korupcija. Tā netiek apkarota. Ka LVM sāk “izsaimniekot” Putniņš , tas vien jau ir valsts slepkavu uzvaras simbols. Mūs baida ar Pīlēnu,lai mēs nepievērstu uzmanību patiesajiem draudiem.

La.lv lasīju par ugunsgrēku,kurā gājis bojā cilvēks un tad tur izlec citas publikācijas par līdzīgu tēmu. Nu elle klāt- cilvēki mirst ugunsgrēkos, jo valstij ir nauda korumpantiem, izšķērdētājiem, bandītiem, bet valstij nav nauda ugunsdzēsējiem.

Domāju,ka doždj te atvilkts – ievilkts ar nodomu- lai kremlim vieglāk mums – vēl no valsts neaizmukušajiem izkastrēt smadzenes

Bail. Tagad guļu gultā zem trim segām ar cepuri un klausos lekciju. Istabā ap 16 grādiem. Normāli?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu