Latvijas karogs. Foto - Sintija Zandersone, LETA
Piepūšamo balonu kalni un salūts kā neatņemama svētku sastāvdaļa pakāpeniski paliek pagātnē. Aizvien biežāk cilvēki gan privātajos, gan korporatīvajos pasākumos izvēlas dabai draudzīgākus un zaļākus risinājumus – salūtu var aizstāt ar gaismu šovu mūzikas pavadībā, plastmasas un griezto ziedu vai meiju rotājumus ar nomātiem augiem podos u.tml. Arī pasākumu un svētku saturā aizvien vairāk ienāk lietas ar pievienotu vērtību – vieslekcijas, izglītojošas meistarklases un radošas kopā darbošanās. Arī digitālie risinājumi ir šeit uz palikšanu, palīdzot taupīt gan laiku, gan līdzekļus.
Pasākumus pašlaik rīko gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Kopējās tendences liecina - lai kādi ierobežojumi pastāvētu, cilvēki aizvien meklē veidus, kā svinēt dzīves svarīgos notikumus. Dažādus korporatīvos pasākumus turpina rīkot arī lielāki un mazāki uzņēmumi, cenšoties sniegt kolektīviem pozitīvas emocijas, tomēr ir mainījies pasākumu formāts – lielās un grandiozās balles pamazām aizstāj jēgpilnāki pasākumi ar pievienoto vērtību, kuru mērķis ir izglītot, motivēt un saliedēt komandu.
Uzņēmumi un iestādes aizvien vairāk apzinās, cik liela nozīme ir spēcīgai un saliedētai komandai, kas ir gatava turēties plecu pie pleca jebkurās krīzes situācijās.
Arī svētku reizēs tiek meklēta personiskāka un individuālāka pieeja – ja nav iespējas rīkot pasākumu, darbiniekiem tiek dāvinātas biļetes uz pasākumiem, teātra izrādēm, koncertiem vai sagādāta mīļa, garda un vērtīga dāvana no latviešu zemniekiem, amatniekiem, māksliniekiem. Ja ir iespēja rīkot pasākumu, nereti tie notiek pie dabas, arī ziemā, piemēram, aktīva pastaiga pa dabas takām, kas noslēdzas ar kopīgas zupas vārīšanu un svētku svecītes liešanu. Tas zināmā mērā ir viens no pandēmijas atnestajiem jaunumiem. Pasākumu saturs tiek veidots tā, lai būtu ne tikai izklaidējoši, bet arī izglītojoši. Piemēram, tiek aicināti lektori, kuri stāsta, kā pārvarēt krīzi, kā tikt galā ar negatīvajām emocijām u.tml.
Runājot par svētku un pasākumu nozari patlaban, jāsaka, ka trīs gadu laikā nozare regulāri tikusi nolikta uz pauzes, tāpēc pašlaik nozarē palikuši tie, kas spējuši pielāgoties pārmaiņām. Domāšanu un modi svētku organizēšanā ietekmējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā. Esmu ļoti priecīga un pateicīga ikvienam, kurš apzinās, ka svētki ir iespējami arī bez salūta. Manuprāt, laikā, kamēr pavisam netālu ir karš un Latvijā dzīvo tik daudz bēgļu no Ukrainas, salūts svētkos ir bezatbildīgi. Jā, iespējams, vizuāli tas ir skaisti, tomēr, cik daudz problēmu tas rada – troksnis, nobijušies un aizbēguši mājdzīvnieki, dabas piesārņojums, satraukti cilvēki. Skaistu vizuālo efektu iespējams panākt arī ar skaistu gaismu šovu, ko var papildināt ar atbilstošu mūziku.
Prieks, ka kopumā pasākumu un svētku rīkošanā ienāk aizvien vairāk zaļāki - dabai draudzīgi risinājumi. Balonus un plastmasas dekorācijas aizstāj dabas materiāli, lietas, kas kādreiz tika drukātas uz papīra, tagad iespējams parādīt ekrānos vai planšetēs, neradot lieku makulatūru. Iespējams, zaļākie risinājumi reizēm ir dārgāki, taču mums ir tikai viena planēta, kurā jādzīvo arī mūsu bērniem un mazbērniem. To aicinātu atcerēties ikvienam, kurš rīko svētkus piedomājot - vai izlaidumā tiešām nepieciešams cirst meijas, lai izrotātu telpas? Varbūt var izlīdzēties ar lielajiem, zaļajiem augiem podos, kuri turklāt uzlabo gaisa kvalitāti telpā.
Izvēloties dāvanas kolektīvam vai sadarbības partneriem, aicinu dot priekšroku pašmāju ražojumiem, vienlaikus atbalstot Latvijas uzņēmumus un amatniekus, turklāt, ja pasākums ir starptautisks, tā ir iespēja ārvalstu viesus iepazīstināt ar Latvijas vērtībām un bagātībām, kuras mums ir gana daudz.
Arī svētku dekoratoros aizvien biežāk izmanto ilgtspējīgus un dabiskus materiālus, apliecinot, ka pasākumi var būt koši un krāšņi, nenodarot kaitējumu dabai. Pasākumos pašlaik manāmi ienāk mežs un džungļi, kā arī dažādi tehnoloģiskie risinājumi. Digitalizācija noteikti ir viena no tendencēm, kas turpinās attīstīties, jo cilvēki ir sapratuši, ka tiešsaistes saslēgšanās dažādās platformās palīdz taupīt gan laiku, gan līdzekļus.
Izmaiņas vērojamas arī tajā, kā plānojam un gatavojamies pasākumiem un svētkiem. Ja kādreiz pasākumi tika plānoti vismaz pusgadu iepriekš, tagad cilvēki tik ļoti uz priekšu neplāno un piesaka pasākumus aptuveni trīs mēnešus pirms vēlamā datuma. Cilvēki sākuši dzīvot šeit un tagad, un uz priekšu lielus plānus nekaļ. Tas, protams, ir lielāks izaicinājums rīkotājiem, jo lielākiem pasākumiem tas ir salīdzinoši īss laiks. Papildus satraukums ir arī mūziķiem, jo tendences liecina, ka arī koncertu un pasākumu biļetes cilvēki nereti pērk pēdējā brīdī, jo nezina vai nesakritīs kādi neparedzēti apstākļi, kas liegs apmeklēt pasākumu.
Kopumā jāsecina, ka lielākā daļa izmaiņu pasākumu nozarē ir uz palikšanu, tāpēc ļoti ceru, ka aizvien vairāk svētku rīkotāju un pasūtītāju dos priekšroku dabai draudzīgiem, ilgtspējīgiem risinājumiem, lai viena diena svētku neradītu kaitējumu dabai vairāku gadu desmitu garumā. Bet vienu gan varu teikt – svētku vajag svinēt, neatliekam tos. Lai katra diena ir kā svētku diena!
Autore ir Ekonomikas un kultūras augstskolas lektore, radošā uzņēmuma Communication ART vadītāja
