Kā zemniekus par latviešiem sāka saukt

Zīmējums – Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle

Šogad aprit 200 gadi, kopš nāca klajā pirmā īpaši latviešiem paredzētā laikraksta Latviešu Avīzes pirmais numurs. Toreiz cilvēkus, kuri runā latviski, bija ierasts saukt vienkārši par zemniekiem. Avīzes nosaukums pieradināja ļaudis lietot vārdu «latvieši» un bija viens no pamatakmeņiem latviešu nacionālajai pašapziņai

Ideja izdot Latviešu Avīzes radās vācbaltiešu literātiem. Kad 1815. gadā Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā Academia Petrina tika izveidota Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, viens no tās biedriem, Lestenes baznīcas mācītājs Karls Frīdrihs Vatsons mudināja, ka muižnieku un garīdznieku pienākums ir palīdzēt īstenot vienu no tā laika lielākajām reformām — dzimtbūšanas atcelšanu. Būdams apgaismības ideju piekritējs, viņš uzskatīja, ka jāpalīdz zemniekiem tikt pie tām zināšanām, kas veido izpratni par pasauli un sabiedrību.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu