Vai dzīvot ilgāk nozīmē nodzīvot līdz vēzim? • IR.lv

Vai dzīvot ilgāk nozīmē nodzīvot līdz vēzim? 1

Ilustratīvs attēls

Jaunībā mums šķiet, ka dzīvosim veseli un ilgi. Diemžēl “ilgi” ne vienmēr ir saistīts ar “veseli”. Novecošanās process ietekmē daudzus svarīgus bioloģiskos procesus mūsu ķermenī, arī izraisa izmaiņas DNS, kas savukārt var aktivēt nekontrolētu šūnu dalīšanos un līdz ar to – arī vēža rašanos un izplatību organismā.

Vidējais cilvēka dzīves ilgums pasaulē arvien pieaug. Diemžēl līdz ar mūža ilguma pieaugumu ir palielinājusies arī vēža izplatība. Zinātnieki uzskata, ka divi no trim vēža gadījumiem rodas tādēļ, ka dzīvojam ilgāk.

Vienlaikus aizvien biežāk parādās arī pierādījumi tam, ka vēzis kļūst “jaunāks”. Tā, piemēram, Nature Reviews Clinical Oncology šī gada 6. septembra tiešsaistes publikācijā “Vai agrīns vēzis ir jauna globāla epidēmija?” atrodama informācija, ka pēc 1990. gada dzimušiem cilvēkiem vēža attīstība ar lielāku ticamību varētu sākties pirms 50 gadu vecuma nekā cilvēkiem, kuri dzimuši, piemēram, 1970. gadā. Tas nozīmē to, ka jaunākās paaudzes daudz smagāk skars vēža slogs, t.sk., ekonomiskais. Vienlaikus, kā apgalvots publikācijā, saslimstība ar dažādu lokalizāciju audzējiem, kas diagnosticēta 50 gadus un jaunākiem pieaugušajiem, daudzviet pasaulē pieaug jau kopš 90. gadiem.

Saslimsim vai nē – kā loterijā

Visus audzējus var iedalīt pārmantotajos un sporādiskajos jeb ar iedzimtību nesaistītajos. Risks saslimt ar sporādisku audzēju nav ģenētiski “uzdāvināts” – tā rašanos lielā mērā ietekmē dažādi faktori vai to kombinācijas – vecums, ārējā vide, paradumi u.c.. Nav precīzu datu, cik procentos gadījumu onkoloģiskās slimības ir iedzimtības, cik – dažādu citu faktoru izraisītas, taču skaidrs ir viens – lielākā daļa audzēju nav pārmantoti. Zinātnieki lēš, ka vēzis 10-15% gadījumu var būt ģimenes anamnēzē, 5-10% gadījumu – iedzimts, bet visbiežāk jeb 75-85% gadījumu – ar iedzimtību nesaistīts. Tas nozīmē, ka ar vēzi saslimt var ikviens, arī tad, ja ģimenes vēsture pat vairākās paaudzēs ir bez onkoloģijas sāpīgās pieredzes.

Zinātnieki ir vienisprātis – līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug arī vēža izplatība. Skarbi, bet aizvien vairāk cilvēku tiešām “nodzīvo līdz savam vēzim”. Piemēram, Japānā, kur cilvēki dzīvo vienu no garākajiem mūžiem, ir augsti onkoloģisko slimību rādītāji. Kāpēc tā? Tāpēc, ka gados vecākiem cilvēkiem mutāciju veidošanās procesam ir vairāk iespēju un laika. Nav brīnums, ka, pēc zinātnieku aplēsēm, līdz 2040. gadam vēža gadījumu skaits pasaulē pieaugs par vienu trešdaļu.

Mutācijas lielā mērā veidojas nejauši. Tā ir sava veida loterija, taču tajā darbojas zināma loģika – jo vairāk loterijas biļešu pērkam jeb ilgāk dzīvojam, jo “pilnās lozes” jeb vēža iespējamība pieaug.

Ļaundabīgais process ir neparedzams

Katru reizi, kad dalās šūnas, pieaug mutāciju biežums un notiek izmaiņas. Kaut gan lielākā daļa no tām ir neitrālas, diemžēl iespējami arī sliktie jeb nelabvēlīgie varianti. Kaitīgie ārējie faktori – radiācija, dažādas ķīmiskās vielas utt. – nenoliedzami ietekmē mutāciju biežumu, taču arī ideālos apstākļos, nepastāvot nekādiem “sliktiem traucējumiem”, tomēr rodas patoloģiskas novirzes.

Lai veidotos ļaundabīgs process, visbiežāk ar vienu transformāciju ir par maz, taču vairāku secīgu patoloģisku mutāciju rezultātā tas var tikt “iekustināts”. Precīzu daudzumu izmaiņu, kas nepieciešams, lai vēzis sāktu veidoties, nav iespējams precīzi pateikt. Pamatā visiem cilvēkiem ir vienādi gēni, atšķirības nosaka gēnu dažādie varianti, kas var gan pasargāt no vēža, gan palielināt saslimstības risku.

Pagātnes smagais mantojums

Pārmantotie audzēji ir stāsts par mūsu gēniem. Gan par tiem, kas veicina šūnu nekontrolētu dalīšanos, ja tiek nevietā un nelaikā aktivizēti, gan tiem, kas neveic savu galveno pienākumu – pareizi sadalīt šūnu – ja tiek deaktivizēti.

Mums gandrīz visi gēni ir divās kopijās – viens no tēva, viens no mātes. Tas, protams, atkarīgs gan no gēna veida, gan lokalizācijas DNS ķēdē, bet, lai palielinātos risks saslimt ar vēzi dzīves laikā, visbiežāk pietiek ar vienu patogēno variantu, kaut reizēm ir vajadzīgs abu vecāku “mantojums”.

Mūsu organismā nepārtraukti notiek DNS informācijas “pārrakstīšana”, ko uzrauga nopietna “labošanas sistēma”, kuras uzdevums ir nepieļaut kļūdainas kopijas. Pamanot jebkādu nepareizību vai neatbilstību jaunajā ķēdē, kļūdainā informācija tiek izdzēsta un pārrakstīta no jauna. Ja nelabvēlīga gēna varianta pārmantošanas gadījumā kāds “teksta redaktors” nespēj pilnvērtīgi veikt šo atbildīgo un precīzo olbaltumvielu kodēšanas funkciju un kļūdas netiek izlabotas, “defekti” saglabājas un palielinās nelabvēlīgo mutāciju biežums, jo nākamajās šūnu dalīšanās reizēs nelabvēlīgās mutācijas tiek uzskatītas par pareizu informāciju, kas tiek “tiražēta” un nesta tālāk.

Svarīgi saprast, ka tieši gēnu disfunkcija, proti, mutācijas gēnos nevis paši gēni, var būt nopietns priekšnosacījums onkoloģiskām slimībām. Cilvēki, kuri mantojuši kādu no nelabvēlīgajiem jeb izmainītajiem gēnu variantiem, ir pakļauti lielākai onkoloģiskas slimības varbūtībai un riskam, jo viņiem šūnu proliferācijas aktivitāte var būt īpaši augsta, bet defekti – sevišķi agresīvi un nelabvēlīgi, daudz kaitīgāki par ārējiem faktoriem. Ar plaušu vēzi saslimst katrs piektais smēķētājs, bet attiecīgā gēna varianta pārmantošanas gadījumā šī varbūtība palielinās līdz pat 60-70%.

Starp citu, jo lielākā vecumā vīrietis kļūst par tēvu, kas ir mūsdienu tendence, jo lielāka iespēja, ka viņa spermatozoīdos ir notikusi kāda nelabvēlīga mutācija un līdz ar to viņa bērnam var tikt nodots patogēnais gēna variants.

Paša atbildība un finansiāla aizsardzība

Neraugoties uz zinātnes sasniegumiem, “jaunības receptēm” un citām iespējām “apturēt” laika ritējumu, dabu apmānīt nav iespējams. Lai gan nav tādu maģisku vai rituālu darbību, kuras izpildot, var pilnībā novērst onkoloģiskas saslimšanas risku, ir būtiski nenovērtēt par zemu savas atbildības un pareizas rīcības nozīmi. Ja šķērsosim ielu pie sarkanās gaismas, turklāt skatoties telefonā, varbūtība pakļūt zem auto ir daudz lielāka, nekā tad, ja ievērosim satiksmes noteikumus.

Domājot par vēzi, svarīgi atcerēties, ka laikus diagnosticēts vēzis mūsdienās ir nevis nāves spriedums, bet bieži – ārstējama un hroniska slimība, ar kuru iespējams nodzīvot daudzus gadus. Zinot, ka ar vēža diagnozi nākotnē, visticamāk, saskarsies arvien lielāka daļa iedzīvotāju, ir vērts laikus padomāt par finansiālo aizsardzību, jo mūsdienīga vēža ārstēšana maksā dārgi. Lai nodrošinātu šādu aizsardzību, apdrošināšanas sabiedrība Compensa Life  no šī gada Latvijā piedāvā salīdzinoši jaunu, mūsdienīgu  iespēju – digitālo onkoloģisko slimību apdrošināšanu vietnē Oncodrop.lv, kas kalpos kā drošības spilvens slimības gadījumā.

Raksta konsultants – Prof. Edvīns Miklaševičs, RSU Onkoloģijas institūta direktors, kura zinātniskā darbība un pētnieciskais fokuss ir saistīts ar audzēju ģenētiku, vēža pārmantojamību.

Komentāri (1)

QAnon 12.11.2022. 22.45

Ar vēzi nomirt var visos vecumos, vienkārši ar gadiem imūnsistēma ir nolietojusies un tāpēc vecāka gadagājuma cilvēkiem ir lielākas iespējas nomirt no vēža. Vēža šūnas rodas nepārtraukti, vienkārši jaunībā makrofāgi ar tām tiek viegli galā. Gadiem ejot, makrofāgi, kuru mērķis ir ne tikai onkoloģija, bet arī infekcijas, novecojušās šūnas un pārējā, kas lieks cilvēka organismā, vairs netiek ar visu galā.
Daudz runāts par autofāgiju, kas makrofāgus padara nežēlīgi rijīgus un agresīvus un kad tos vairs nebaro ar šņicelēm un kūkām, tie spiesti rīt, pirmkārt visu svešo un pēc tam ķerties klāt arī novecojušām šūnām, tā padarot organismu jaunāku un novācot lieko ādu.
Mans pieredzējušā ieteikums saslimušiem, ar jebkurām kaitēm, pārtraukt rīt, dzert tikai ūdeni. Kad es slimoju ar Cūku gripu tik smagi, ka 2 diennaktis biju vienā murgā, dzerot tikai ūdeni, ceturtā jau vairs negulēju gultā, bet pēc nedēļas atkal biju uz strīpas un nekādi neapgrūtināju Latvijas medicīnu.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu