Vakarā ejot gulēt, sev apsolīju: «Līdzko rīt piecelšos, sākšu kalnus gāzt!» Otrā rītā atvēris acis, pagriezos uz otriem sāniem un pats sevi paslavēju: «Ļoti labi, nav ko postīt dabu!»
Vakarā ejot gulēt, sev apsolīju: «Līdzko rīt piecelšos, sākšu kalnus gāzt!» Otrā rītā atvēris acis, pagriezos uz otriem sāniem un pats sevi paslavēju: «Ļoti labi, nav ko postīt dabu!»
Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.