Gatavojamies tumšai ziemai: kāpēc Latvijai nepieciešama atjaunīgā enerģija?

Ilustratīvs attēls
Alnis Bāliņš

Šis rudens atnācis ar energokrīzi — iedzīvotāju un uzņēmēju pirktspēja ievērojami mazinājusies, cīnoties ar inflāciju. Gatavojoties ziemai, kas ir lielākais energoresursu patēriņa laiks, publiskajās telpās tiek saīsināti darba laiki un mazināts apgaismojums, apkures sezonas sākšanās tiek atlikta uz pēdējo brīdi un sākam pierast pie zemākas temperatūras istabās. Skaidrs, ka šīs ziemas mēneši būs jāpārlaiž, pievelkot jostas ciešāk, bet, ko varam darīt, lai nākamgad dzīvotu labāk? Lētākas elektroenerģijas iespējas pastāv gan citiem, gan mums — Eiropas uzņemtais zaļais kurss jau ved šajā virzienā.

Latvijas šī brīža energosituācija — cik tumša ziema mūs sagaida? 

Elektroenerģiju pasaulē iegūst no dažādiem ģenerācijas tipiem, piemēram, atoma, ogles, gāzes, vēja, saules. Latvijā ģenerācijas jaudas šobrīd lielākoties ir atkarīgas no gāzes kombinētā cikla ģeneratoriem jeb termoelektrocentrālēm (TEC) — mūsu enerģijas pieprasījuma un pieejamā piedāvājuma līknes sastopas tieši TEC saražotās enerģijas cenas punktā. Šogad, piedzīvojot rekordaugsto dabasgāzes cenas pieaugumu, esam atskārtuši, cik ļoti gāzes piegādes un tās cena ietekmē mūsu elektrības sistēmu. TEC gāzes ģeneratoru noteiktā cena gan varētu pazemināties ziemas periodā, kad gaisa temperatūra noslīd zem 0°C. Tas ļauj TEC strādāt kombinētajā režīmā — siltums nevis tiek izlaists gaisā, bet gan ielaists iekšā apkures sistēmā, ļaujot iegūt no ģeneratoru darbināšanas dubultā un līdz ar to paaugstinot energoresursu izmantošanas efektivitāti. Tomēr gāzes ģenerācijas strauji kļūst arvien mazāk ekonomiski izdevīgas. Gadiem sena paļaušanās uz šo energoresursu šo ziemu var padarīt par vienu no tumšākajām un aukstākajām, kas piedzīvota, tāpēc steigšus jādomā par alternatīvām.

Elektroenerģija kļūs lētāka tad, ja pavairosim ģenerējošo jaudu kapacitāti, kā arī, protams, ja enerģiju izmantosim taupīgāk un pārdomātāk. To varējām novērot arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad būtiski samazinājās patēriņš, elektrības cenas noslīdēja, dažkārt pat Latvijā sasniedzot negatīvu cenu līmeni. Tomēr dzīvošana taupīgāk nav ilgtermiņa atbilde, jo kopējais pieprasījums pēc elektroenerģijas pieaug un nākotnē, visticamāk, turpinās kāpt arvien lielākos tempos, iedzīvotājiem pārejot uz māju apsildīšanu ar elektrību, kā arī attīstoties un kļūstot populārākām elektroierīcēm un elektroauto. Vienīgais uzticamais, derīgais un dzīvotspējīgais problēmas risinājums ir atjaunīgie energoresursi.

Līdz šim Latvijā ir radies priekšstats, ka mēs jau tā esam ļoti zaļi, izmantojot atjaunīgos resursus, ņemot vērā, ka mums ir lielākās hidroelektrostacijas (HES) Baltijā, bet mēs tādi esam tikai rudens un pavasara mēnešos, kad Daugavā ir pietiekama ūdens pietece HES darbināšanai. Pārējā laikā un it īpaši vasarā esam spiesti iztikt ar mūsu TEC saražoto un no kaimiņvalstīm importēto elektroenerģiju. Ja mums būs gāze un pietiekama ūdens pietece Daugavā šajā ziemā, tad to, sagaidāms, pārdzīvosim, bet maksājot augstāku cenu par patērēto elektroenerģiju. Tāpēc mums ir aktīvi jādomā, ko darīt pēc tam, un jārīkojas jau tagad.

Kā strādā elektroenerģijas tirgus?

Lai meklētu un ieviestu risinājumus elektroenerģijas cenas sadārdzināšanās problēmai, jāizprot, kā veidojas elektrības tirgus cenas. Šī procesa pamatā ir fakts, ka saražoto elektroenerģiju vēl joprojām ir tehnoloģiski grūti un dārgi uzkrāt — tirgiem jāsavienojas, ļaujot elektrībai brīvi plūst starp valstīm, lai cilvēkiem vienmēr būtu pieejama uz to brīdi konkurētspējīgākā enerģija, proti, jāatrisina pieejamo resursu optimizācijas uzdevums. Tieši tāpēc pasaulē darbojas elektroenerģijas biržas.

Latvija ir daļa no Baltijas valstu elektroenerģijas cenu apgabaliem, kas nozīmē, ka mūsu elektroenerģijas tirgu veido un elektrības cenu ietekmē arī kaimiņvalstu jaudas. Lietuva, tāpat kā mēs, saskaras ar jaudas ģenerāciju trūkumu, kamēr Igaunijā iztrūkums var rasties, ja dabai kaitīgā degslānekļa izstrāde kļūs dārgāka. Tāpat elektrības cenu Latvijā nosaka arī Zviedrijas SE4 zona, kurā ir mazs ģenerējošo jaudu portfelis, bet augsts patēriņa līmenis. Vēl joprojām atrodamies arī BRELL elektroapgādes lokā, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Šis loks pagaidām apdrošina sistēmu pret tās pārrāvumiem un notur kopējo sistēmu balansā, uzturot 50 Hz frekvenci. Atslēgšanās no BRELL programma ir jāizpilda līdz 2025. gadam, kad mums vajadzētu pilnā mērā sinhronizēties ar kontinentālo Eiropu caur Polijas saitēm. Par laimi, Latvija un Baltija šajā sistēmā vairs nav atsevišķi stāvoša sala, kā tas bija vēl 90. gados, kad mēs bijām tikai BRELL sastāvdaļa bez neviena pārrobežu starpsavienojuma ar Eiropu.

Šo saišu dēļ elektrības cenas pazemināšanos jutīsim tikai pie papildu ģenerējošajām un starpvalstu pārvades jaudām ne tikai Latvijā, bet arī visā iepriekšminētajā reģionā. Šobrīd pasaulē nav nevienas energoneatkarīgas valsts, un arī Latvijas energoneatkarība ir interpretējams jēdziens. Pirms vēlēšanām izskanēja populistiski saukļi — “slēdzamies nost no biržas, no tās nav nekāda labuma”, “mēs izmantosim tikai lēto HES enerģiju”, u.c. Bet tam man uzreiz ir pretjautājums — ko darīsim nākamajā vasarā pie +30°C temperatūras un nullē mērāmas pieplūdes HES, ja nebūsim Nord Pool Spot tirdzniecības zonā? Kamēr par gāzi maksāsim, piemēram, 200 eiro par megavatstundu (07.10.2022 tirgus cena), kaimiņos igauņi darbinās degslānekli par 100 eiro. Tādos gadījumos pie mums elektroenerģijas cena vienmēr būs vismaz divas reizes augstāka. Ja nebūsim dalījušies ar savu lētāko enerģiju pavasarī, viņiem arī nebūs intereses dalīties ar savu lēto enerģiju vasarā. Elektroenerģijas tirgus  darbojas pēc savienoto trauku principa, proti, lētākā elektroenerģija plūst uz dārgāko cenas apgabalu, “ūdens līmenim” jeb šajā gadījumā elektroenerģijas cenu līmeņiem tiecoties izlīdzināties. Tāpēc pievienošanās vienotajam Eiropas Savienības Nord Pool Spot (nākošās dienas) tirgum, kas ir lielākais elektroenerģijas tirgus pasaulē, ir viens no labākajiem notikumiem Latvijas enerģētikā.

Atjaunīgie energoresursi ne tikai kā ceļš uz zaļo ekonomiku

Lai panāktu drošāku Latvijas enerģētikas situāciju, matemātika ir vienkārša — pretī jaudu iztrūkumam jāliek ģenerējošas jaudas. Ja izbūvēsim klāt papildu 1000–2000 MW, to uzreiz redzēsim arī zemākā cenā mūsu rēķinos. Skaidrs, ka vairāk neliksim gāzes ģeneratorus un par atomstacijām pašlaik būtu jāaizmirst — beigsim stāstīt brīnumus par mazajām atomstacijām māju pagrabos! Šodien runājam par pāreju uz elektrību kā primāro energoresursu, tāpēc vienīgais veids, kā uzstādīt jaunas jaudas, ir atjaunīgie resursi.

Enerģētikas tirgus pārmaiņu laikā tehnoloģijas strauji attīstās, un tas atspoguļojas arī izmaksās, kas īpaši novērojams atjaunīgo resursu lauciņā. Ja iepriekšējā dekādē saules paneļu un vēja turbīnu ieviešana tika pamatotas ar ilgtspējas mērķiem un rūpēm par vidi, tad šobrīd tie tiešām ir kļuvuši arī par ekonomiski izdevīgiem risinājumiem. Ja lūkojamies uz kopējām izmaksām, kas saistītas ar saules vai vēja parku būvniecību un uzturēšanu uz vienu saražotās elektroenerģijas vienību paredzamajā kalpošanas laikā, šie atjaunīgie energoresursi ir pārāki par konkurējošām alternatīvām.

Jā, atjaunīgie resursi piedāvā gan bioloģiskās daudzveidības, gan sabiedriskā labuma priekšrocības, tomēr pats galvenais — tā ir neizsmeļama enerģija, kas pieejama mums pašiem. Ja salīdzinām ar Dāniju, no kurienes nāk attīstītājs European Energy un kas ir Eiropas zaļo tehnoloģija līdere, Latvijā pagaidām realizēto projektu ir nepieklājīgi maz. Dānijā uzstādīti 6995 MW vēja jaudas, kamēr pie mums Latvijā tikai 100 MW. Tāpat arī saules paneļu ģenerācijas atšķirība ir milzīga — Latvijā uzstādīti 10 MW, kamēr Dānijā simtreiz vairāk. Tajā pašā laikā Dānijas platība mērāma 4,3 milj. ha ar 5,8 milj. iedzīvotāju, kamēr mēs, 1,8 milj. iedzīvotāju, apdzīvojam 6,5 milj. ha plašu teritoriju. Latvijai noteikti ir kur tiekties un izvērsties.

Lai gan nupat izskanējis, ka Latvijā ir trešais augstākais atjaunīgo energoresursu patēriņa īpatsvars Eiropā, tie ir pirms gadu desmitiem veidoto HES veci lauri. Mums pietrūkst aptuveni trešdaļas ģenerējošo jaudu, potenciāls, kur augt un ko darīt attiecībā uz atjaunīgajiem, ir milzīgs. Tāpēc arī European Energy misija ir kļūt par globālu spēku, kas iestājas par zaļo pāreju, izstrādā zaļās enerģijas risinājumus un mudina pasauli pievienoties virzībai uz sabiedrību, kas brīva no fosilajiem kurināmajiem. Mēs šo potenciālu saprotam un redzam kā enerģētikas problēmas risinājumu, un beidzot arī Latvijas politikas veidotāji to sāk aptvert, runāt un darboties atbalstoši.

 

Autors ir European Energy Latvia Rīgas biroja vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu