Rīgā nesen notika jaunākajām finanšu tehnoloģiju aktualitātēm un tendencēm veltītais Latvijas Fintech forums 2022. Tā moto – Latvija kā globālā fintech jaunā mājvieta. Forums parādīja, ka Latvija tiecas būt draudzīga jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp pašlaik pasaulē visstraujāk augošajam fintech segmentam – kripto un blokķēžu industrijai. Tieši šajā nozarē ieplūst lielākās investīcijas un tiecas iesaistīties zinošākie tehnoloģiju nozares prāti.
Naudas digitalizācija
Blokķēdes un kripto tehnoloģijas jau tagad maina esošo finanšu sistēmu, un naudas digitalizācija uzņem arvien ātrākus apgriezienus. Reaģējot uz kriptovalūtu pieaugošo popularitāti, patlaban vairākums pasaules valstu centrālo banku lūkojas valūtu digitalizācijas virzienā. Pakāpeniski pieaug to valstu skaits, kurās centrālo banku digitālās valūtas jau strādā, piemēram, Ķīnā un Nigērijā.
Kripto adaptācija virzās uz priekšu ļoti straujiem soļiem, piedzīvojot gan kāpumus, gan kritumus.
Kriptovalūtu tirgus līdzšinējo maksimumu sasniedza 2021.gada novembrī, pārsniedzot 3 triljonus ASV dolāru. Savukārt šobrīd, kad finanšu tirgus visā pasaulē piedzīvo lejupslīdi, arī kripto ekosistēmā ir iestājusies ziema, un kopējais tirgus ir samazinājies zem 1 triljona ASV dolāru. Neskatoties uz to, kripto industrijā turpina ieplūst milzīgi finanšu resursi, tajā iesaistās vizionāri un pasaules gaišākie prāti tehnoloģiju jomā. Pamazām top pamati jaunajai finanšu pasaulei un starptautisko maksājumu sistēmai.
Ieplūstošās investīcijas ir milzīgas, un arvien jaunas globāla mēroga kompānijas meklē iespēju izmantot kripto un blokķēdes tehnoloģijas. Kā forumā norādīja starptautiskās maksājumu karšu kompānijas Mastercad viceprezidents Kristians Rau (Christian Rau), tiek prognozēts, ka kripto industrijas izaugsme arī turpmāk būs mērāma ar divciparu skaitli.
Jaunajai paaudzei ikdiena
Mastercard varam raksturot kā vienu no kompānijām, kas tur roku uz pulsa naudas plūsmai visā pasaulē. Viņi ļoti labi redz, kurā virzienā tiecas investīcijas un par ko ar saviem maciņiem ir gatavi balsot iedzīvotāji.
Kompānijas pētījumi rāda, ka teju katrs piektais patērētājs jau ir izmēģinājis kriptovalūtas.
Īpaši liela interese par to ir jauniešiem – mileniāļiem un Z paaudzei, kuri patlaban ir vairāk nekā trešdaļa darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju. Tieši šo paaudžu pārstāvji visaktīvāk pērk, pārdot un investē kriptovalūtās. Tas liecina, ka kripto industrija ir uz palikšanu – pēc tās ir augošs pieprasījums jaunās paaudzes vidū, kas vai nu jau ir darba tirgū, vai arī aktīvi sāk tajā piedalīties.
To pašu varam novērot maksājumu karšu tirgū. Parādās arvien vairāk maksājumu karšu, kas ļauj par ikdienas pirkumiem norēķināties ar kriptovalūtām. Kriptovalūtas arvien vairāk kļūst ar mūsu ikdienu.
Savieno sistēmas
Pagaidām kriptovalūtas vēl nav vadošā maksājumu metode, jo jaunā industrija nav pietiekamii integrējusies tradicionālajā finanšu sistēmā. Tomēr ir uzņēmumi, piemēram, Binance un Mastercard, kas jau pilda abas sistēmas savienojošo funkciju, ļaujot cilvēkiem atrasties vecajā finanšu sistēmā un vienlaikus izmantot jaunās finanšu pasaules priekšrocības.
Abu sistēmu veiksmīgu savienošanu varam uzskatīt par Binance panākumu atslēgu. Lai kļūtu par lielāko kriptovalūtu biržu pasaulē, Binance bija nepieciešamas tikai 165 dienas. Tostarp Binance ir arī visstraujāk augošais uzņēmums pasaulē, kas ātri sasniedzis viena miljarda ASV dolāru peļņu. Kompānijas piemērs parāda kriptovalūtu industrijas attīstības potenciālu jaunajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī valstīm, kas būs atvērtas jauno tehnoloģiju ienākšanai.
Nākamais solis – tirgus regulācija
Lai komercbankas un citi tradicionālās finanšu sistēmas dalībnieki plašāk atvērtu durvis kriptoindustrijas iespējām, ir jāsper nākamais solis tirgus regulācijas virzienā. Nepieciešami skaidri un vienoti noteikumi visiem tirgus dalībniekiem, kas aizsargātu arī kriptovalūtu lietotājus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Savienība izstrādā savu Kriptoaktīvu tirgus regulējumu (MiCA). Ir pamats cerēt, ka saprātīgs tirgus regulējums apvienos abas finanšu pasaules ar vienotiem spēles noteikumiem, ļaujot kripto industrijai piesaistīt papildu investīcijas un palielinot lietotāju drošību.
Pašlaik Eiropas valstis visai atšķirīgi uztver kripto nozari, tāpēc arī ierobežojumi ir atšķirīgi.
Savukārt līdz ar MiCA regulējumu “mežonīgo rietumu” pieeju nomainīs vienots tiesiskais režīms ar plašāku lietotāju aizsardzību. Kripto pakalpojumi kļūs pieejamāki, un strauji palielināsies cilvēku skaits, kas tos izmantos ikdienā. Gaidot vienoto regulējumu, katra valsts var izvēlēties, vai tā būs jauno tehnoloģiju avangardā, vai tomēr nogaidīs, kamēr to vispirms ievieš un apgūst citi. Šobrīd vēl ikvienam ir iespēja būt starp pirmajiem.
Polina Brottier ir Binance pārstāve Latvijā.
Pagaidām nav neviena komentāra