Režisors Ivars Seleckis (88) savās filmās izstāstījis gan 20. gadsimta otrās puses, gan pašreizējā laika Latvijas vēsturi — to, kuru veido cilvēku likteņi. Un turpina to darīt jaunajā dokumentālajā filmā Zemnieki, kas pirmizrādi piedzīvoja 4. oktobrī
Selecka kungs mani uzaicina uz savu iecienīto kafejnīcu Tinto, kur klusumā un siltumā var eleganti pasēdēt. Uzpucējies tumšzilā samta žaketē, ar glezniecisku zīda šalli ap kaklu. Viegli koķetē ar fotogrāfi. Dzerot tēju, sūkstās, ka Latvijā nevar dabūt kārtīgu, stipru viskiju.
Gaidāmās pirmizrādes dēļ jūtas noskrējies pa intervijām, turklāt vienlaikus ir ceļā no viena Latvijas gala uz otru, jo aktīvi filmē Turpinājuma turpinājumu — pirms septiņiem gadiem aizsākto dokumentālo stāstu par pieciem Latvijas bērniem.
Seleckis iemieso spožu gadsimtu latviešu dokumentālajā kino.
Filma Zemnieki jau iekļauta Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla programmas sadaļā Masters (Meistari). Tas ir nozīmīgākais dokumentālo filmu festivāls pasaulē, kur Seleckis piedalījies ar filmu Turpinājums, bet savulaik viņa Šķērsiela ieguva festivāla galveno balvu. Domājot par saviem zemniekiem, režisors nav pārliecināts, ka ārzemnieki sapratīs, kāpēc mūsdienu Eiropā zemnieks vēl tur vienu govi vai dzīvo pagaidu mājā bez akas. Arī par Šķērsielu, piemēram, japāņi esot brīnījušies, kāpēc filmas varoņi sūdzas par grūto dzīvi. «Jums tur katram pie mājas ir tik liels, skaists dārzs, jūs dzīvojat kā paradīzē!» viņš ar smaidu atceras japāņu viedokli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.