Empātisks dialogs • IR.lv

Empātisks dialogs

Atbalsta centrs Pērle ir sabiedrības vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām radītas arhitektūras piemērs. Jaunajā ēkā dzīves prasmes, amatu un hobijus apgūst bērni un pieaugušie ar funkcionāliem traucējumiem. Arhitekti — Ēter. Pasūtītājs — Cēsu novada pašvaldība
Ieva Zībārte, Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrijas locekle

Latvijas arhitekti transformē pilsētas un laukus, respektējot daudzveidīgo arhitektūras mantojumu un atjaunojot saikni ar dabu

Katru gadu oktobra pirmajā pirmdienā atzīmē Pasaules arhitektūras dienu, un arī Latvijā šī ir Arhitektūras nedēļa. Tīklošanās, sarunas par izglītību un lekcijas, kā arī ikgadējais izbraukums uz arhitektūras notikumu vietu ārpus Rīgas, šogad uz Siguldas novadu, nedēļas nogalē vainagosies ar Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanu.

Žurnāla iznākšanas dienā vēl nav zināms, kā Latvijas arhitektūru novērtēs fināla žūrija, kuras sastāvā ir Lietuvā, Igaunijā, Dānijā un Lielbritānijā praktizējoši arhitektūras speciālisti, taču atlases žūrija savu darbu ir pabeigusi. Balvai nominēto darbu vidū ir gan par publiskajiem līdzekļiem tapušas uz sabiedrības vajadzībām reaģējošas jaunbūves, gan transformētas dažādos laikos tapušas vēsturiskās ēkas, gan privātmājas, gan teorētiskie darbi un izstādes.

Līdzdalība gada balvai pieteikto darbu atlases žūrijā man šovasar sniedza iespēju novērtēt Latvijas arhitektūru ne tikai kā autorei, kas vairāk nekā 20 gadus ir aprakstījusi Latvijas dzīvesvidi arhitektūras, kultūras mantojuma un arī populārās kultūras kontekstā, bet arī saistībā ar Eiropas arhitektūras politiku. Klimata krīze, arhitektūras kvalitātes krišanās, sociālā nevienlīdzība ir iemesli, kāpēc nacionālā arhitektūras politika ir jāpārraksta visās valstīs. Uzmanību šiem jautājumiem pievērsa arī Davosas deklarācija (2018), kas identificēja kultūrainavas degradāciju un nepieciešamību radīt arhitektūru, kas atbilst Davosas kvalitātes sistēmas kritērijiem. Šie kritēriji ietver funkcionalitātes, konteksta, skaistuma, ilgtspējas un vietas izjūtas jautājumus. Taču tiem līdzās ir tikpat būtiskie pārvaldības, ekonomikas un daudzveidības kritēriji, kas nozīmē, ka par labu arhitektūru uzskatāmi tādi projekti, kuru īstenošanas gaita ir bijusi caurspīdīga, godīga, kas ir ilgtermiņa ieguldījums un kuru īstenošanā ir iesaistīta sabiedrība.

Klimata krīze un ēku līdzdalība planētas dedzināšanā (ēkas ir lielākās enerģijas patērētājas ES) savukārt ir iemesls, kāpēc 2020. gadā EK prezidente Urzula fon der Leiena nāca klajā ar stratēģisko iniciatīvu Jaunais Eiropas Bauhaus, aicinot ēkas labāk savienot ar cilvēkiem un vidi. Citiem vārdiem, novērtējot arhitektūras kvalitāti, tajā skaitā pasniedzot balvas, jāņem vērā ne tikai  pievilcības vai kultūras aspekti, bet arī ēkas ietekme uz vidi, vai tā radīta koprades ceļā, vai ir pieejama ne tikai fiziski, bet arī ekonomiski, sociāli un emocionāli.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu