Vēstures elpa

Dimantu un pērļu mirdzošais kronis nogulst uz altāra, un karalienes šķirsts aizslīd Vindzoras pils kapenēs, noslēdzot «izcilākā monarha» zemes gaitas. Miljoniem cilvēku atvadās no Elizabetes II, arī es. Pieslēdzos BBC ziņu plūsmai, kas pāri laika zonām ļauj sekot vērienīgajai sēru procesijai, ko šaipus okeānam The New Yourk Times salīdzina ar grandiozu baleta iestudējumu, bet televīzijas komentētāji sauc par cēlu nāves parādi.

Mani neaizrauj monarhija vai tās krāšņie rituāli. Esmu starp aculieciniekiem, kas grib pieredzēt vēsturi un izjūt cieņu pret stipru sievieti, kas vairāk nekā 70 gadus godprātīgi kalpojusi savai tautai. Un es vēlreiz atvados no apbrīnojami dāsnā un neticami traģiskā 20. gadsimta. Ar nedēļas starpību mūžībā devušies divi spilgti šī laikmeta simboli — komunistu eksperimentu netīšām izbeigušais Gorbačovs un aristokrātisko tradīciju glabātāja Elizabete, kuras ilgā valdīšana ir iepauzējusi neizbēgamas pārmaiņas.

Taču vēstures elpa no Eiropas pūš pāri okeānam ne tikai sēru maršus. No Ukrainas frontes pienāk cerīgas vēstis par okupantu paniku. Veiksmīgie pretuzbrukumi nozīmē ne tikai ukraiņu zemes atbrīvošanu, tā ir svarīga uzvara arī daudzu «reālistu» un Rietumu skeptiķu prātos, kas beidzot sāk noticēt Krievijas sakāvei šajā karā. Tas ir ļoti būtiski, jo Ukrainas uzvarai ir nepieciešami vēl daudz jaudīgāki Rietumu ieroči un iespēja tos pielietot arī Krievijas teritorijā. Tieši tas ļaus pārtraukt okupantu nesodāmos uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un sagraut arī Krimas tiltu — pārcirst pussalas apgādes un Putina politiskā režīma dzīvības artēriju.

Līdzīgi raksti

Bākas gaisma

Sirdī un prātā vēl gribas paturēt skolēnu Dziesmusvētku līksmo noskaņu. Tik skanīgs kopkoris Sidraba birzī, tik daudz talantīgu un čaklu jaunu cilvēku, kas izdejojuši latvju rakstus, sajutuši kopā muzicēšanas prieku un tradīciju spēku. Skaisti!Nav pat jābūt tīnim, lai pieci gadi līdz nākamajiem jauniešu Dziesmusvētkiem šķistu ļoti ilgs laiks. Neviens nezina, kādā pasaulē dzīvosim 2030. gadā, bet šis svētku saviļņojums šķiet kā stalta un gaiša bāka, kas palīdzēs izgaismot ikdienas gaitas un metīs savu staru tālu arī tumsā un vētrās. Kā tauta esam par vienu saliedējošu svētku nedēļu bagātāka, un tā ir milzīga dāvana arvien nedrošākajā pasaulē.Šī nedēļa sākusies spraigi. Ukrainā mainās valdība. ASV prezidents beidzot izklausās paguris no telefondraudziņa Kremlī, piedraudējis tam ar tarifiem un apsolījis jaunus ieročus ukraiņiem. Kad bēdīgi slavenajā vizītē Baltajā namā Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putinam nevar ticēt, Tramps uzsprāga tirādē, ka Zelenskim šajā karā neesot nekādu kāršu. Tagad zinoši avoti stāsta, ka Tramps pats gatavs dot Zelenskim tāldarbības raķetes, lai ukraiņi var bombardēt Maskavu un likt krieviem sajust kara sāpīgumu. Redzēs, vai vārdiem sekos darbi.Bet mūsu mierīgajā zemē turpinās skanīga vasara — šonedēļ savu programmu atklās Cēsu mākslas festivāls un īpaša pērle tajā ir Elīnas Garančas koncerts. Tas ir dziedātājas veltījums mammai, pieminot viņas nāves desmito gadskārtu. Cik sāpīga bijusi šī šķiršanās un kā viņa trenē spēju neiestrēgt pagātnē, Elīna Garanča stāsta intervijā. Tā ir negaidīti atklāta, īpaši ņemot vērā, ka gandrīz vai nenotika.

Reālā NATO

Iepazīstieties — no žurnāla vāka jūs uzlūko augstākā NATO spēku komandiere, kas pastāvīgi atrodas Latvijā. Jete Albinusa ir dāņu ģenerālmajore un no Ādažiem komandē NATO divīzijas štābu Ziemeļi. Šī divīzija kopā ar mūsu armiju pirmie stāsies pretī ienaidniekam, ja Latvijai uzbruks.

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Jaunākajā žurnālā