Ir viedoklis, ka tehnoloģiju ieviešana ir dārga, un šķiet, ka šāds priekšstats mājo daudzu Latvijas uzņēmēju prātos. Kā liecina jaunākais 2022. gada Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kamēr publisko pakalpojumu digitalizācijā esam salīdzinoši augstajā 11. vietā, ar digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos mums joprojām nesokas un nemainīgi saglabājam 23. vietu, kas ir stipri zem ES vidējā rādītāja. Vai tehnoloģijas uzņēmējiem Latvijā joprojām ir tik nepieejamas un dārgas?
Lūkojoties Eiropas kontekstā, Latvijas ekonomikas izaugsme un eksporta attīstība ir notikusi, pateicoties lētam darbaspēkam. Kā liecina Eurostat dati, vidējā darba stundas maksa ES ir 29 eiro, bet Latvijā tikai 11 eiro.
Taču negatīvo demogrāfijas tendenču un pieaugošo prasību pret dzīves kvalitāti dēļ darbaspēka izmaksas arī Latvijā aug, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā celt produktivitāti, piemēram, investējot tehnoloģijās. Jā, tas var būt finansiāli ietilpīgs projekts, taču izdevumi jāvērtē kontekstā ar nākotnes ieguvumiem – pieaugošo produktivitāti, konkurētspēju un finanšu rezultātiem. Noteikti jārēķinās ar pielāgošanās laiku un ne visi risinājumi sniegs tūlītēji redzamus rezultātus, taču daudzu tehnoloģisku rīku ieviešana var sniegt pozitīvu pienesumu biznesam jau nekavējoties. Piemēram, Find Time aplikācija ļauj ērti plānot tikšanās, kurās jāpiedalās vairākiem dalībniekiem, tajā skaitā tiem, kuri nav uzņēmuma darbinieki, būtiski samazinot patērēto laiku. Pētījumi liecina, ka mūsu reģionā biroja darbinieks līdz 40% darba laika tērē informācijas apstrādei, atrašanai, nodošanai kolēģiem un līdzīgām darbībām. Procesu digitalizācija būtiski uzlabotu gan produktivitāti, gan atbrīvotu darbiniekus biznesam daudz nozīmīgākām darbībām, tādējādi risinot arī darbaspēka problēmu.
Nenoliedzami lielu pienesumu Latvijai ekonomika sniedz ES fondu līdzekļu un nozīmīga daļa tajos atvēlēta arī digitalizācijai. Jau pavisam drīz uzņēmējiem būs pieejami Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi, kur 125 miljoni eiro paredzēti Latvijas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kā atbalsts uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju ieviešanai, e-komercijas risinājumiem, inovāciju un jaunu produktu ieviešanai un digitālai mentorēšanai. Papildu līdzekļi paredzēti arī uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju apguvei. Tāpat ir pieejams finansējums pētniecības un inovāciju programmā Apvārsnis Eiropa, atbalstot arī tehnoloģiju radīšanu un labāku to izplatīšanu. Savukārt programma Digitālā Eiropa sniedz finansējumu projektiem tādās jomās kā superdatošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes, digitālo tehnoloģiju plaša izmantojuma nodrošināšana ekonomikā. Tātad finansējums ir, tomēr zināšanas, kā pie tā nokļūt, acīmredzot nav pietiekamas.
Kā liecina Finanšu ministrija pētījums, sabiedrības informētība par Eiropas Savienības fondu pastāvēšanu ir ļoti augsta, tajā pašā laikā aptuveni trešdaļa aptaujāto atzīst, ka sabiedrība būtu vairāk jāinformē par fondu pieejamību un to, kā projekti jāiesniedz. Tā kā uzņēmumu digitalizācijai pieejamais finansējums ir paredzēts vairāku fondu ietvaros, informācija ir ļoti sadrumstalota, fragmentēta un grūti uztverama, ja vien nav padziļinātu zināšanu par katra ES fonda mērķiem un apakšprogrammām.
Lai mēs panāktu būtiskāku izrāvienu uzņēmumu digitalizācijā, valsts institūcijām būtu mērķtiecīgāk jāuzrunā uzņēmēji par pieejamām iespējām, kā arī plašāk jāizglīto par projektu iesniegšanas tehniskajiem aspektiem. Savukārt uzņēmējiem savās biznesa attīstības stratēģijās digitalizācija jāizvirza kā viena no prioritātēm, jo, tik daudzus gadus kuļoties pa ES apakšgalu, tas neizbēgami atstās ietekmi uz mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Kā liecina starptautiskā uzņēmuma EY veiktais pētījums, uzņēmumu investīcijas digitalizācijā no 3,5% 2020. gadā augušas līdz aptuveni 5,8% šogad no uzņēmuma ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka konkurence kļūst arvien sīvāka.
ES fondu līdzfinansējums digitalizācijai ir noteikti jāizmanto, jo pandēmija apliecināja, ka uzņēmumi, kuri bija veikuši digitalizāciju, daudz operatīvāk spēja reaģēt uz ekonomiskajiem satricinājumiem. Domāju, ka to skaits nākotnē varētu tikai palielināties.
Autors ir biznesa tehnoloģiju uzņēmuma Digital Mind izpilddirektors
Pagaidām nav neviena komentāra