Armands Krauze: Mēs esam tādi kā vienmēr

Zaļo un Zemnieku savienība ir palikusi bez Latvijas Zaļās partijas un Liepājas partijas, kuras ir pamatušas apvienību un pievienojušās Apvienotajam sarakstam. Toties tai ir pievienojusies Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Bet  ZZS premjerministra amata kandidāts nemainīgi paliek Aivars Lembegs, kurš ir pirmajā instancē notiesāts par smagiem kriminālnoziegumiem un ir pavadījis cietumā gadu no tiesas piespriestajiem pieciem.

Iepriekšējās vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienība ieguva 9,91% vēlētāju balsu un 11 deputātu vietas Saeimā, taču pirmo reizi kopš izveidošanas 2002. gadā visu Saeimas pilnvaru laiku ir nosēdējusi opozīcijā. Jaunākie aptauju dati rāda, ka par ZZS varētu balsot no 6,4% (SKDS) līdz 7,5% (Factum) vēlētāju.

Ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi sarunājāmies 31. augustā.

 

Kādas ir ZZS galvenās atšķirības no Apvienotā saraksta, kurā tagad ir arī jūsu ilggadējie apvienības partneri “zaļie”? Kāpēc būtu jābalso tieši par jums, nevis par viņiem?

Zaļo un Zemnieku savienība vēsturiski bija divu partiju apvienība, kur kopā apvienojušās četras, brīžiem pat piecas partijas. Tas, kas notika šogad pavasarī – Zaļie kā viens no ZZS dalībniekiem aizgāja projām. Mums bija vienošanās ar Liepāju, kuru mēs pārtraucām. Atbilstoši likumam, ZZS iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskā partija. 

Zaļo un Zemnieku savienība bija zaļo ideju nesēja un zemnieku savienība, nevis Latvijas Zaļās partijas un Latvijas zemnieku savienība. Joprojām pārstāvam zaļās idejas. Es pats kā Latvijas Zemnieku savienības vadītājs pēc izglītības esmu biškopis, agronoms. Man ir saimniecība, kur saimniekoju ar bioloģiskām metodēm – neizmantoju ne minerālmēslus, ne kādus augu aizsardzības līdzekļus, esmu pēc būtības zaļi domājošs. Mums partijā tādu ir ļoti daudz, tāpēc arī pēc šīm izmaiņām palikām zaļie un zemnieki. Pats pārstāvu lauksaimniecības nozari un domāju, ka lauksaimnieki ikdienā saskaras ar šīm zaļajām prasībām un tās ievēro jau sen  – gan buferjoslas, gan dažādas vides prasības un tā tālāk. 

Mēs pavisam droši esam tādi, kā mēs bijām, un mēs pārstāvam šīs zaļās idejas un esam par vietējiem ražotājiem. Protams, ka mēs esam konservatīvs spēks un tāpēc arī mūsu pamata redzamākie cilvēki palikuši tie paši. Nešaubīgi, Aivars Lembergs ir mūsu savienības cilvēks, jo ar partiju Latvijai un Ventspilij mums ir noslēgta vienošanās pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kura ir spēkā līdz šīs Saeimas beigām. Saskaņā ar šo vienošanos mēs kopīgi strādājām, kopīgi sagatavojam priekšlikumus un kopīgi ejam uz šīm vēlēšanām. 

Bet kādas ir galvenās atšķirības? Kāpēc balsot par jums, nevis par AS, kur ir “zaļie”? 

Lielākā atšķirība, kas attiecas uz mums – mēs esam partija, kas faktiski saglabā šīs vērtības, mēs neesam kaut kādi viendienīši, kas mainās. Daudzas partijas, arī Apvienotais saraksts, ir  sanākuši kopā un izveidojuši ko jaunu. No otras puses – tie nav jauni. Dažādi politiķi pārgrupējas un veido kaut kādus īslaicīgus projektus un apvienības uz vēlēšanām. Pīlēns ir viens no Tautas partijas dibinātājiem, bet šī partija radījusi ļoti daudz problēmu Latvijas ekonomikai. Smiltēna kungs ir bijis Vienotībā. ZZS mēs nepārgrupējamies, mūsu kodols ir ar Latvijas Zemnieku savienību – mēs esam tādi, kā vienmēr. Mēs esam partija, kurai ir savi uzskati un savi principi, kuri nemainās, mēs neesam kaut kādi viendienīši, partijas, kas uz iepriekšējām vēlēšanām saskrēja un izjuka. Kaut vai KPV – nav, tukšums! Tie, kas pirms vēlēšanām īsi kaut ko nodibina, es uzskatu, ir tādi politbiznesa projekti, kuriem nav ilgtspējas. 

Vai programmā arī ir kaut kādas atšķirības? 

Ja godīgi, es viņu programmu neesmu lasījis. Es zinu mūsu programmu un prioritātes, kas mums ir faktiski trīs – nacionālā drošība, enerģētiskā drošība un sociālā drošība. Svarīgākais tiešām ir mēs, tie cilvēki, kas mums ir tas kodols, kas mums vienmēr ir bijuši. Mums ir arī jauni nākuši klāt, mums ir pievienojušies gados jauni biedri. Mēs esam atvērti, mēs arī aicinām cilvēkus, kas nav partijā. Piemēram, mums Rīgā startēs Gunārs Kūtris, kurš gan ir bijis politikā, bet ir bezpartejisks. Atšķirībā no Apvienotā saraksta, mūsu darbība pagātnē un šodienas mērķi ir ļoti skaidri zināmi, bet Apvienotais saraksts ir biznesa projekts. Manā skatījumā tas ir Tautas partijas atdzimšanas mēģinājums no Pīlēna puses. 

Un kāpēc, jūsuprāt, Zaļā partija un Liepājas partija pameta ZZS? 

Es domāju, ka tas ir tieši vēlēšanu rezultātu apsvērumu dēļ, nevis politiski. Nav nekāds noslēpums, ka, piemēram, Zaļās partijas priekšsēdētājs Tavara kungs nevienu reizi nav bijis ievēlēts Saeimā. Šoreiz viņš Saeimā nokļuva tāpēc, ka Dana Reizniece-Ozola nolika mandātu, tāpēc, ka Zinātņu akadēmijas toreizējais vadītājs Ojārs Spārītis šo mandātu nepaņēma. Acīmredzot viņam personīgi šī popularitāte nav tik liela, un kā ilggadējam partijas vadītājam neiekļūt Saeimā kārtējo reizi tomēr būtu diezgan liels apkaunojums. Viņš saskatīja, ka šādā sastāvā viņam ir iespējas. 

Tāpat arī Kučinska kungam  – viņš ir bijušais premjers, kurš mūsu rezultātu, 21 vietu Saeimā, noreducēja uz 11. Viņš kā mūsu premjera kandidāts, kā valdības vadītājs un kā mūsu līderis. Šobrīd viņam mūsu sarakstā pirmais numurs neatrastos, viņš varētu tikt trešais vai ceturtais, bet jaunajā veidojumā ir pirmais Kurzemē. 

Domāju, ka tas ir tīri personīgu apsvērumu dēļ. Pirms vēlēšanām, kad kaut kas jauns veidojas, tie bieži ir tādi politbiznesa projekti. 

Vai Lembergs nebija iemesls, kāpēc viņi aizgāja?

Tas bija formālais iemesls, bet šobrīd es jau zinu tos patiesos iemeslus. Vēsturiski visus pēdējos gadus Tavara kungs personīgi un viņa kolēģi ir iestājušies un ļoti aizstāvējuši mūsu kopīgo pozīciju, tai skaitā arī ļoti labi izteikušies par Aivaru Lembergu. Un tagad tā pēkšņi kaut kas sagriežas! Viena lieta, ko saka publiski, otra – kā ir patiesībā. 

Vai jums nešķiet, ka tā tomēr ir maldināšana, ka jums nosaukumā ir ZZS – Zaļo un zemnieku savienība, ja tur nav Zaļās partijas?

Mēs neesam Zaļās partijas un Latvijas zemnieku savienība, bet mēs esam zaļi domājošu cilvēku savienība. Tas nav maldinoši, jo arī es esmu zaļo lauksaimnieku pārstāvis un personīgi vienmēr esmu cīnījies par tīru vidi. Es uzskatu, ka arī pesticīdus nedrīkst lietot tādos apjomos, kā tos šobrīd lieto. Savā ziņā man ir konflikts ar ļoti daudziem mūsu biedriem, bet es uzskatu, ka var saimniekot ar zaļām metodēm. 

Protams, mēs nevaram aiziet galējībās un zem zaļā vārda ieviest kaut kādas sistēmas, kas pēc tam atsaucās uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā piemērs ir OIK, jo tas arī sākumā bija kaut kas zaļš. Beigās to komponenti jau maksāja arī Latvenergo par to, ka viņi Krievijas gāzi kurināja. Vajag, lai mums meži ir tīri, vajadzēja ieviest vēl modernāku depozītu, nedrīkst mētāties pudeles riņķī, ir jāsaimnieko videi draudzīgi, ir minerālmēsli jākaisa tā, lai viņi neskalojas upēs iekšā. Ja viņi skalojas, jāveido filtrācijas dīķi. 

Tas ir tāds zaļo ideju kopums. Mēs kā ZZS un es personīgi varu jums apliecināt, ka pārstāvam zaļās idejas. 

Aizejošā Saeima ir pirmā kopš 7. Saeimas, kurā ZZS nav bijusi valdībā. Vai tas neliecina par partijas norietu? 

Nē. Mēs esam ļoti nopietni strādājuši opozīcijā. Kā jau minēju, ZZS ir partija ar tradīcijām, mēs neesam tādas viendienītes kā citas partijas, kas veidojās un pazūd. Ja paskatāmies Rietumu demokrātijās, kaut vai to pašu Zviedriju, tur partijas ir opozīcijā ilgu laiku un pēc tam viņas ir pozīcijā. Valdībai vajadzētu nostrādāt no vienas Saeimas līdz otrai. Loģiski, ka tie, kas paliek opozīcijā, tie ir opozīcijā. Tad nāk nākamais periods, un, ja vēlētājs atbalsta – dod iespēju viņiem. Tikai un vienīgi vēlēšanu rezultāts ir vērtējums partijai, un par to mēs varēsim runāt 2. oktobrī. 

Cik vietas cerat iegūt? 

Domāju, ka mēs iegūsim vairāk nekā tagad. 

Ko nozīmē vairāk? 

Mūsu mērķis ir starp 15 un 20 vietām. 

Ja iegūtu 20 vietas, tad jau noteikti būtu valdībā. Kas būtu jūsu partneri? 

Mēs neizslēdzam nevienu politisko spēku, izņemot tos, kas ir klaji naidīgi Latvijas valstij, kas nes Maskavas un Putina idejas, kā, piemēram, Krievu savienība un citi. Neredzu iespēju, ka mēs ar tādiem varam iet. 

Un ar Saskaņu? 

Saskaņa ir uz jautājuma zīmes. Jāsaprot, kāda ir šo politisko spēku nostāja. Īsā atbilde ir tāda – tie, kas iestājās vai izsaka kaut kādu slēptu atbalstu Putina šī brīža darbībām, tie, kas, piemēram, tagad kritizē pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā, – es neredzu, ka es varētu ar tādiem cilvēkiem strādāt kopā valdībā. 

Tas nozīmē, ka attieksme pret pieminekļu nojaukšanu būs tas kritērijs? 

Nē, attieksme pret Putina režīmu. 

Šie trīs politiskie spēki ir tādi, par kuriem… Nu, par pārējiem es uzreiz varu teikt, ka viss ir kārtībā. 

Vai ar Šleseru viss ir kārtībā? 

Nav zināms, vai viņš tiks iekšā. 

Bet, ja tiks?

Mums tas kritērijs ir – kā viņi ir rīkojušies šobrīd. Vai ir nacionāli patriotiski vai tomēr kaut kādā veidā Krievijas stabulē stabulē.

Kurā pusē iekrīt Šlesera partija? 

Nevar saprast. 

Kad tad sapratīsiet? 

Šobrīd neesmu no viņa neko sliktu dzirdējis. Jums man jāpasaka priekšā, vai ir kaut kas, ko viņi ir teikuši tādu, kas ir tā kā Krievijas virzienā. Es vienkārši neesmu pamanījis, līdz ar to mums nav problēmu sastrādāties. Mēs to arī pirms 4 gadiem teicām – mums nav problēmas kopā ar Jauno konservatīvo, tagad Konservatīvo, partiju strādāt, bet viņiem bija problēmas. 

Jums nebija problēmas arī ar Lembergu, kurš savulaik Rīdzenē stāstīja, kā viņš organizē valdību ar Saskaņu un ir parūpējies, lai sarakstā nav neviena, kas ir pret valdību ar Saskaņu. Tas nerada jums tagad problēmas? Turklāt viņš ir notiesāts pirmajā instancē. 

Te ir divas daļas jautājumam. Pirmkārt, tās Rīdzenes sarunas esmu tikai šķirstījis, bet tā rūpīgi lasījis neesmu, tiešām nav laika lasīt visas šīs lietas. Mans skats ir – ja mums tagad būtu izslēgts diktofons un mēs tā vienkārši pļāpātu, tad viena liela daļa no tādām aizkulišu sarunām būtu pļāpāšana. Politiska baumošana, tā teikt. Ja mēs ierakstītu visu to, kas notiek Saeimas kafejnīcā vai pīpētavā, tad vispār būtu interesants materiāls. Svarīgākais ir tas, kas notiek pēc tam – vai ir kopā ar šo politisko spēku vai nav. 

Es jau minēju, ka ar šiem trim politiskajiem spēkiem, kas simpatizē Krievijai, un Saskaņu, kurai bija līgums ar Vienoto Krieviju, man ir grūti iedomāties kopā sastrādāties, tur nav variantu. Es piemēram, par tādu valdību nebalsotu un tādā valdībā neietu iekšā. 

Izstāstiet tīri praktiski – kā Lembergs vadītu valdību, ja nonāktu cietumā, tomēr Levits viņam uzticētu sastādīt Ministru kabinetu un Lembergam tas izdotos? 

Kā tagad tie, kas viņam pārmeta, atvainosies viņam, ja tiesa atzīs viņu par nevainīgu, kā tas bija Helmaņa gadījumā Ogrē? Par aptraipīto reputāciju tiesnesim jāatbild? Līdz ar to mēs šobrīd varam tikai runāt un filozofēt. 

Nav nekāda filozofēšana, ir divi varianti – vai nu viņu attaisnos, kā jūs sakāt, vai notiesās. Ja viņu notiesā un ieliek cietumā – kā viņš vada valdību? 

Nu, tad viņš nevada valdību! Un, ja viņu attaisno, protams, ir pilnīgi skaidrs. 

Jūs varbūt neesat lasījis, bet Rīdzenes sarunās Lembergs teica, ka neesot idiots, lai tiešām kļūtu par premjerministru. Vai tagad ir kļuvis jau tik gudrs, ka tiešām grib kļūt par premjerministru? 

Iniciatīva uzrunāt viņu kā premjera kandidātu nāca no mūsu pašu ZZS valdes locekļiem un atsevišķiem biedriem, kas arī nav valdē. Arī zemnieki un ierindas biedri teica, ka viņam ir jābūt mūsu premjera kandidātam. Mēs viņu uzrunājām, un tā pauze bija diezgan ilga, jo viņš tiešām apdomāja, vai viņš ir gatavs nākt. Pēc šīs pauzes viņš pateica – jā, viņš ir gatavs. 

Mēs esam vairākas reizes runājuši, un viņš ir apliecinājis, ka ir gatavs vadīt Latvijas valdību. Šajā situācijā, kas ir sastrādāta, viņš rīkotos savādāk un domātu tieši par mūsu valsti, nevis klausītu ārzemju kungiem, kā mums rīkoties. 

Lembergs ir ASV sankciju sarakstā. Vai jums nav bažu, ka arī jūs personīgi, jūsu partijas biedri vai partija kopumā varētu nonākt šajā sarakstā, ņemot vērā jūsu ciešās saites? 

Tad jau mēs neko nevarētu darīt, ja mēs šitā baidītos. Mums tomēr Satversmē skaidri un gaiši pateikts, ka tautai pieder vara – ko tauta ievēlēs, tas arī būs. 

Otrkārt, es balsoju [Saeimas] Ārlietu komisijā par šo okupācijas pieminekļa nojaukšanu, un pēc tam parādījās ziņa, ka Krievijā pieņemts lēmums ierosināt krimināllietu pret visiem tiem, kas to ir lēmuši. Tad sanāk, ka vispār neko nevar darīt, jo jābaidās no krieviem, jābaidās no amerikāņiem – tad jau nav ko iet politikā, tad var sēdēt mājās. 

Kāpēc mums jābaidās no krieviem? 

Tas bija jautājums tagad no jums, ka jābaidās no sankcijām. Es uzskatu, ka mēs esam neatkarīga valsts, par to sankciju jautājumu tiesā ir iesniegta prasība un notiek tiesas process – kad noslēgsies, tad mēs arī varēsim redzēt. Tikai tas tiesas process ir lēns. 

Amerika arī ir neatkarīga valsts, un viņiem ir savi likumi. Ja viņi ieliek kādu savā sankciju sarakstā, viņiem nav jāprasa atļauja mums. 

Nu, jā, un tam nav nekāda juridiska spēka Latvijas teritorijā. Juridiski nevienā Latvijas dokumentā nekur nekas nav atrunāts par ASV sankcijām. Tur, protams, daudzas vietas aizsegtas tiem sankciju papīriem, bet kaut ko amerikāņi ir izdevuši – tur ir viena liela daļa vienkārši kaut kādi pārpublicēti preses izdevumi. Tātad faktiski sankcijas balstās uz to, ko ir nopublicējis žurnālists. Vai tas ir juridiski korekti, es nezinu. 

Diezin vai amerikāņi balsta savas sankcijas uz preses publikācijām. Bet vai jūsu atsaukšanās uz Krieviju nozīmē, ka uzskatāt Krieviju un Ameriku par divām Latvijai vienādi naidīgām valstīm?

Nē. Krievija Latvijai ir ļoti naidīga, bet amerikāņi ir mūsu stratēģiskie partneri. Mēs daudzas lietas esam kopā darījuši un arī šobrīd, pateicoties Amerikas atbalstam, varam justies droši. 

12.augustā ZZS publicēja savā mājaslapā paziņojumu, kurā teikts, ka Lembergs uzskata, ka “sabiedriskie mediji ir pilnībā nonākuši varas partiju šauru interešu ietekmē un demokrātisku vēlēšanu norise līdz ar to nav iespējama”. Kāpēc viņš piedalās nedemokrātiskās vēlēšanās?

Vēlēšanās tomēr ir jāpiedalās. Sabiedriskajiem medijiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem. Tas ir skaidrs. Jo sabiedriskie mediji jau paliek līdzīgi kā Baltkrievijā vai Krievijā, kur nepielaiž opozīciju pie teikšanas. 

Jūs pirms stundas bijāt Latvijas Radio! 

Mēs ļoti rūpīgi analizējām raidījumus. Skaitļi parāda, ka tajā pašā Krustpunktā tuvu pie 90% ir koalīcijas pārstāvji un tikai nedaudz virs 10% ir opozīcija. Tas pats attiecas uz Rīta Panorāmu, arī uz daudziem citiem raidījumiem. Vai tā proporcija 90 pret 10 vai 20 pret 80 ir korekta, ja Saeimā 60 pret 40 pārstāvēta pozīcija un opozīcija? Opozīcijas partijām vārds netiek dots, bet koalīcijas – tiek. Mēs nemaz nerunājam par to, ka ministri tiek atskaņoti, visās vietās viņu viedoklis parādās. 

Un tajā pašā laikā mēs esam analizējuši komercmedijus, piemēram, TV24, kur šī proporcija ir samērīgāka. 

Likumā ir teikts, ka sabiedriskajiem medijiem ir jābūt ne tikai objektīviem, bet arī jāatspoguļo dažādi viedokļi. Privātie mediji var darīt, kā grib, bet sabiedriskie mediji tomēr saņem publisko naudu. Šajā sakarā es tiešām domāju, ka tā situācija ar sabiedriskajiem medijiem mums ir ļoti slikta un tuvojas tiešām Baltkrievijas virzienā. 

Es jau saprotu, viņi saņem pilnībā valsts naudu, un, ja neatbalstīs tos, kas ir pie varas, viņiem var apgriezt budžetu. Jūs, piemēram, esat neatkarīgi, jums pašiem jānopelna nauda, un tas ir savādāks stāsts. 

Piemērs ar šīm fināla debatēm – tās ir uzkonstruētas Latvijas televīzijā tā, lai tur nevarētu piedalīties divi politiķi – Lembergs un Pīlēns. Visticamāk, tas ir dēļ Lemberga. Vienmēr ir bijušas premjeru debates, vienmēr! Premjeru debatēs ir piedalījušies arī tie, kas nav sarakstos, kaut vai tas pats Kariņš, kurš tagad ir premjers. Viņš toreiz nebija premjers, viņš bija vienkārši ārpus saraksta, un arī nebija deputāta kandidāts. Toreiz varēja piedalīties. Tagad ir ilgi un dikti domāts, un mēs, starp citu, salīdzinājām to nolikumu ar to tiesas spriedumu – televīzija kaut ko ņēmusi no tā tiesas sprieduma, likusi iekšā, lai būtu mazākas iespējas, ka pārsūdz tiesā šo lēmumu. Tas faktiski mērķtiecīgi uzbūvēts tā, lai izslēgtu no šīm debatēm divu opozīcijas partiju pārstāvjus. 

Kāpēc sabiedriskajam medijam ir tā jārīkojas? Pēc būtības tas nolikums ir atvērts, tur jebkurš no 100 un cik kandidātiem var piedalīties, bet tur ir rakstīts, ka tie, kas piedalās nozaru debatēs, uz fināla debatēm nevar iet. Tātad, piemēram, ja kāds piedalās lauksaimniecības vai ekonomikas nozaru debatēs, tad viņš vairs uz to finālu nevar iet. Tās nozaru debates ir domātas vairāk kā specifisku ministru kandidātu debates, un tās fināla ir de facto premjeru debates, kuras ir nosauktas savādāk ar vienu mērķi – lai tur nebūtu Lembergs. Tad jau rodas jautājums, vai sabiedriskajiem medijiem tā ir jārīkojas? Visticamāk, ka viņi ir saņēmuši kaut kādu pasūtījumu acīmredzot. 

Jūs programmā sakāt, ka atjaunosiet mediju neatkarību. Kāds ir plāns, kā to izdarīt? 

Šajā gadījumā medijiem ir jābūt pilnīgi neatkarīgiem, viņi nevar būt atkarīgi no finansējuma, kā šobrīd, kad Kariņš vai valdības pārstāvji, visticamāk, kaut kādā veidā viņus iespaido.  Medijiem ir jākalpo sabiedrībai, nevis valdībai.  

Ko darīsiet, kādus likumus pieņemsiet vai kādus cilvēkus iecelsiet? 

Pirmais – es domāju, ka sabiedrisko mediju pārstāvjiem tāpat kā politiķiem ir jāatskaitās sabiedrībai par saviem ieņēmumiem. Jo mēs nevaram zināt, vai tur arī nav kādas koruptīvās saites. Jābūt tomēr kaut kādām deklarācijām, jo tā ir valsts nauda. Televīzijā, radio strādā žurnālisti, kuri ir algoti par valsts naudu. Sabiedrībai un visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības apskatīties kā politiķu, tā arī mediju pārstāvju ieņēmumu deklarāciju. Jo tā ir ceturtā vara un reāli ar savām darbībām ietekmē. 

Noteikti ir jābūt pilnīgam caurspīdīgumam attiecībā uz finansējumu. Sabiedrisko mediju pārstāvjiem jāatklāj savi ienākumi pilnībā, lai redzam, ka viņi ir neatkarīgi un viņi vai viņu ģimenes locekļi nav saņēmuši kaut kādus labumus no kaut kā.

Jūsu īsajā programmā Eiropas Savienība ir pieminēta sešas reizes, taču ne reizi nav pieminēta pašlaik Latvijas drošībai tik svarīgā NATO. Vai jūsu partijas ieskatā NATO arvien skaitās okupanti, kā pēc Krimas aneksijas Latvijā izvietotās sabiedroto vienības raksturoja Lembergs? 

Tā nav patiesība, viņš tā nenosauca. 

Viņš teica, ka NATO sabiedroto vienību izvietošana Latvijā esot pielīdzināma okupācijai kā 1940. gadā. 

Pirmkārt, mums nav rakstīts NATO, bet mēs rosināsim aizsardzības budžetam novirzīt 2,7% no IKP. NATO prasība bija 2%, tagad ir 2,5% Latvijā, mēs gribam palielināt vēl. 

Īsajā programmā mēs to nerakstām, bet mums ir patiešām svarīgi ar NATO sadarboties un iegūt modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Uzskatām, ka jātērē līdzekļi tikai jaunām un pavisam modernām iekārtām – nevajag pirkt desmit 80. gadu modernizētas tehnikas vienības, labāk ir nopirkt divas pilnīgi jaunas, modernas 21. gadsmita sistēmas. 

Attiecībā uz NATO es varu paust savu personīgo un ZZS viedokli – vēsturiski mēs esam bijuši klāt visos svarīgajos lēmumos, tai skaitā arī tad, kad Latvijā pieņēma lēmumu par iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Arī mūsu aizsardzības ministri ir ciešā saiknē strādājuši ar NATO. Es vispār uzskatu, ka, ja mēs runājam par NATO karavīriem, tad katrs Latvijas armijas karavīrs ir NATO karavīrs, arī mūsu zemessargi ir NATO, mēs esam NATO. 

Tie vēsturiskie fakti noteikti toreiz bija dēļ tā, ka daži karavīri uzvedās nepiedienīgi, bija apčurājuši kaut ko publiski. Starp citu, Aivars Lembergs šo publiski pacēla, nokritizēja, un nevienu reizi nekas nav tāds atgadījies vairs – cepuri nost. 

Lembergs runāja par NATO sabiedroto valstu vienību izvietošanu Latvijā pēc Krimas okupācijas. Tā nav kaut kāda vēsturiski sena runa, tas ir šī paša kara ietvaros, kas pašlaik turpinās Ukrainā. Vai ZZS piekrīt sava premjerministra kandidāta uzstādījumam, ka NATO vienības Latvijā ir okupanti, no kā labums tikai prostitūtām? 

Bet tas nav nekāds viņa uzstādījums. 

Viņš to bija paziņojis publiski. 

Tad aiciniet viņu, lai viņš skaidro savus publiskos paziņojumus. Tas nav bijis nekāds mūsu paziņojums, un es tādu vispār neuztveru kā ZZS paziņojumu. 

Viņš tolaik bija un arī tagad ir jūsu premjerministra amata kandidāts. 

Es ieteiktu jums paaicināt viņu uz debatēm. 

Vai jūs uzskatāt, ka viņš to nav teicis? 

Tas bija ļoti sen. 

Tas nebija sen, tas bija šī kara laikā pēc Krimas aneksijas. 

Nu, tad es saku – aiciniet paši un prasiet viņam! Tāda ir mana atbilde. Es nevaru nokomentēt, ko viņš teicis un ko viņš ir domājis. Es varu skaidri pateikt savu pozīciju personīgi, un es varu pateikt ZZS pozīciju. Mūsu pozīcija ir ļoti stingra un cieša gan toreiz, gan arī tagad –  tikai kopā ar NATO mēs varam būt droši un aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. 

Tātad jūsu premjerministra kandidāta paziņojumi jums vispār neinteresē? 

Tas nebija ZZS paziņojums.  

Viņš būtu jūsu valdības vadītājs. 

Paaiciniet viņu, neprasiet man! 

Kāpēc lai mēs neprasītu jums, ja viņš valdībā būs jūsu priekšnieks? 

Es nezinu, ko cilvēks kurā brīdī, to sakot, ir domājis. 

Vai tiešām nezināt, ko Lembergs domā? 

Viņš domā ļoti patriotiski. Viņš arī atbalsta NATO un uzskata, ka mums pašiem jādomā galvenokārt par Latvijas cilvēkiem, ekonomiku. Lai pie mums attīstās uzņēmējdarbība, lai cilvēkiem ir darbs, lai nebrauc prom no Latvijas. Par drošības sistēmu – NATO ir vienīgais Latvijas garants. Visas interpretācijas un jautājumus, kurus man uzdodat, tie jāuzdod viņam. Es neesmu tulks un es neesmu viņa advokāts, es uzskatu, ka tas ir nekorekti prasīt, ko viņš domā. 

Jūs pieminējāt, ka Lembergs ir patriotisks. Vai ir patriotiski Ventspili dēvēt par Krievijas ostu, kā viņš to ir darījis?

Ventspils nekad nav bijusi Krievijas osta, un es neesmu dzirdējis, ka viņš tā to dēvētu. Ventspils vēsturiski ir bijusi Krievijas impērijas un pirms tam Livonijas, un pirms tam vēl zviedru, un tā tālāk. Nevienu reizi neesmu dzirdējis, ka viņš to tā dēvē, bet Ventspils, protams, un visas trīs Latvijas ostas ir atkarīgas no precēm, kas nāk no austrumiem. 

Tagad Krievijas un Baltkrievijas tranzīta praktiski vairs nebūs, bet ir vienalga jādomā, vai mūsu ostas un dzelzceļš kaut ko pelnīs vai nepelnīs. Mūsu valdība nestrādā ar valstīm, kas ir tālāk aiz Krievijas, piemēram, Kazahstānu un citām. Tām, cik es saprotu, tranzītā neviens neko nav aizliedzis vest. Un, patiesību sakot, es uzskatu, ka tas ir vienīgais risinājums. Somi un igauņi vai lietuvieši nevedīs uz Latvijas ostām neko, jo viņiem pašiem ir jūra.  

Rodas tāds iespaids, ka nosaucāt Lembergu par savu premjerministra kandidātu, taču jums pat īsti neinteresē, ko viņš muld. 

Mums interesē tas, ko mēs pārrunājam mūsu valdē, un tas, ko oficiāli paužam. Bet es nezinu, no kurienes jūs kaut kādas interesantas lietas. Jautājums ir par to, kādā kontekstā tas ir teikts – man jāsāk pētīt. 

Vai atbalstāt atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes? 

Jā, šobrīd noteikti. 

Bet pēc tam? 

Ja Krievijā mainās Putina režīms, tad nav pamata nesadarboties ar demokrātisku valsti. 

Vai atbalstīsiet Egila Levita atkārtotu ievēlēšanu?  

Nē! Mēs viņu neatbalstījām toreiz un neatbalstīsim arī tagad. 

Vai jums ir cits kandidāts? Kurš tas ir? 

Nē, mums šobrīd par to nav bijusi neviena diskusija. Mēs izvirzījām Aivaru Lembergu par premjera kandidātu, jo tas bija Latvijas sabiedrības viedoklis. Socioloģija rādīja, ka sabiedrības vairākums uzskata, ka viņš ir labāks nekā Kariņš. Attiecībā uz Levitu – Levits ir viens no retajiem prezidentiem, kuram ir vissliktākais vērtējums no sabiedrības. Līdz ar to mēs nevaram tādu kandidātu atbalstīt. 

Ja jau Lembergs ir tik populārs, varbūt viņu vajadzētu virzīt par prezidentu? Viņam cietumā būtu vieglāk parakstīt Seaimas pieņemtos likumus, nekā vadīt valdības sēdes. 

Jūs atvainosieties viņam, kad viņu attaisnos? 

Es vienkārši jums vaicāju – ja tā notiks. 

Es arī vaicāju, vai jūs atvainosieties tajā brīdī, kad viņu, tieši tāpat kā Ogres mēru, attaisnos?  

Nē. Tā ir viena no divām iespējām, kura pašlaik ir tikpat reāla kā otra. Mēs uzdodam politiķiem, to skaitā Lembergam, ne tādus vien jautājumus.

Mēs jau nezinām, kā būs, un šinī gadījumā runa ir par reputāciju. Tiesiskā valstī tikai tiesa ar gala spriedumu var pateikt, vai cilvēks ir bijis vainīgs vai ne. Es atgriežos pie šī Ogres mēra – tas, kas notiek gadu garumā, ir vienkārši reputācijas graušana, gan publiskajā telpā, gan visur stāstot, cik viņš ir slikts un briesmīgs, un tā tālāk. Bet, kad beigās attaisno, tad ir tāds klusums, un neviens nekā. Apmētāja ar dubļiem, apmētā ar akmeņiem, aizmirst visi, it kā nekas nav bijis. 

Un kā vajadzētu būt? 

Nu, vajadzētu pagaidīt. 

Ja politiķis ir apsūdzēts kriminālnoziegumos, tad sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumu, vai viņš ir piemērots politikai tajā brīdī.

Ogres mēra gadījumā tie bija ilgi gadi. Viņam vajadzēja vienkārši paiet malā un nekandidēt, pazust vispār no politikas? Nevainīgam cilvēkam kāds ir kaut ko saorganizējis, safabricējis lietu visticamāk – tad jau mēs varam noņemt jebkuru no trases, apvainot arī jebkuru žurnālistu par kaut ko. 

Jūsu programmā rakstīts: “Pārtrauksim izpildvaras ietekmi uz tiesu varu.” Vai šajā punktā atspoguļojas tikai jūsu sāpe par Lemberga notiesāšanu? Un kā jūs plānojat šo ietekmi pārtraukt, ja ZZS deputāti paši klaji iejaucās tiesu varā, balsodami pret Tieslietu padomes virzīto Augstākās tiesas tiesneses kandidāti Sanitu Osipovu? 

Pirmkārt, Bordāns vairākas reizes ir iejaucies tiesu varā. Otrkārt, tajā padomē piedalās politiķi, kuriem tur nevajadzētu piedalīties. 

Kas attiecas uz Osipovu – tā absolūti nav iejaukšanās tiesu varā, absolūti un pilnīgi nav! Saskaņā ar Satversmi deputāti balso brīvi pēc savas sirdsapziņas, un viņus nevar ietekmēt. Viņi var uzklausīt dažādus viedokļus, bet vienalga nevar nomest deputātam priekšā kaut kādu lēmumu un pateikt, ka jums visiem tagad ir jāpaceļ rokas un jānobalso par, un jūs nedrīkstat balsot pret. Tādā gadījumā šis jautājums vispār nav jāskata parlamentā. Pateikt, ka tā ir iejaukšanās tiesu varā, nozīmē pateikt, ka Satversmi var paslaucīt zem tepiķa.  

Jūs pats piedalījāties šajās debatēs un labi zināt, ka visi argumenti un iebildumi pret Osipovu bija nevis par viņas profesionalitāti vai tiesneses kvalifikāciju, bet gan politiski.

Tieši tā. Un Saeimas balsojums ir politisks lēmums. Tas nav profesionāls darba grupas izvērtējums vai profesionāls kāda kandidāta izvērtējums, tas ir politisks lēmums. Jebkurš Saeimas balsojums ir politisks lēmums, un deputātiem saskaņā ar Satversmi ir tiesības balsot.  

Tātad jūs skaidri paziņojat, ka Latvijā tiesu vara nav neatkarīga no politiķiem? 

Es paziņoju, ka Latvijā tiesu vara ir neatkarīga, un politiķi arī ir neatkarīgi. Svarīgi, ka viņi ir pieņēmuši lēmumu neatkarīgi un viņus neviens nav ietekmējis. Arī mēs, deputāti, pieņemam lēmumu neatkarīgi. Mēs nevērtējam kandidātus pēc profesionalitātes, mēs vērtējam politiski. 

Vai tiesneši būtu jāieceļ atbilstoši Saeimas vairākuma ideoloģijai?

Tā tas notiek šobrīd atbilstoši mūsu Satversmei, jo deputāti balso, un deputātiem nav kritēriju, kā viņiem jābalso. Deputātiem ir viens kritērijs – viņa vēlētājs. Ir mums tradīcijas, ir mums sava vēsture ar Satversmi un ar visu pārējo, kas nodrošina to, ka Latvija ir neatkarīga. Ja mēs tagad vienkārši pasakām, ka deputāti nav tiesīgi balsot savādāk, kā tikai tā, kā kāds pasaka, tad, atvainojiet, tā nav demokrātija. Tad šādus jautājumus vispār nevajag virzīt uz Saeimu, tādā gadījumā tiesneši jāieceļ, nezinu, kam. 

Vēl viens ļoti interesants fakts, kas arī būtu, protams, jāmaina – tajā brīdī, kad tiek ievēlēti jaunie deputāti vai arī kāds deputāts stājas amatā, kāds aiziet par ministru vai nomirst, visiem ir jābalso par mandāta apstiprināšanu. Pasakiet, kas tā par nejēdzību? Padomājiet paši – tauta ievēl deputātu, un tagad teorētiski var vairākums nobalsot pret mandāta apstiprināšanu – kā tas tā? 

Vai ierosināsiet to mainīt? 

Es uzskatu, ka tādai lietai nav jābūt, tā ir jāmaina. Tāpēc šis gadījums ar Osipovu ir ļoti nekorekts no tiesu puses, ka viņi aizrādīja deputātiem par šo lēmumu pieņemšanu. Tā nebija nekāda iejaukšanās tiesu varā. 

Vai jūs ierosināsiet mainīt arī šo kārtību? Vai uzskatāt, ka Tieslietu padomei nav jālemj par tiesnešiem, ir jālemj uzreiz politiķiem? 

Varbūt tikai Tieslietu padomei jālemj? Es tikai saku “varbūt”, jo es domāju, ka te jau vajadzīga profesionāla diskusija, kur jāiesaistās pašiem tiesnešiem un sabiedrībai – vai mēs kaut ko mainām vai paliekam pie tā, ka parlamentam ir tiesības politiski izvēlēties, vai tas kandidāts, viņaprāt, ir atbilstošs vai nav atbilstošs. 

Jūs programmā solāt: «Izvērtēsim un pārskatīsim administratīvi teritoriālo reformu.» Vai mēģināsiet palielināt pašvaldību skaitu? 

Redziet, mēs uzskatām, ka tā reforma ir neloģiska. Es nedomāju, ka ir jāpalielina pašvaldību skaits. Es paudīšu savu personīgo viedokli, jo šis nav mums apspriests Zaļo un Zemnieku savienībā, vairāk runāšu no tāda emocionālā un vēsturiskā viedokļa. 

Es uzskatu, ka pilnīgi nepareiza reforma ir attiecībā uz Sēliju. Man pašam vectēvs ir no Sēlijas, tas ir savā ziņā aizmirsts novads, padomju laikos sadalīts. Latvijas laikā bija Illūkstes apriņķis, kurš gāja garām Daugavai pa Lietuvas pusi līdz robežai. Sēļi pēc identitātes un savām tradīcijām ir savādāki nekā latgaļi. Esošā reforma faktiski salika tos cilvēkus, kuri kopj sēļu tradīcijas, kopā ar tiem, kas dzīvo Daugavpilī, kuri tagad nevēlas nojaukt pieminekļus un ir diezgan promaskaviski noskaņoti. Salikt kopā divas nesalīdzināmas lietas ir pilnīgi nepareizi. 

Tas ir viens piemērs, kur šī reforma man liekas netaisnīga, bet mēs varam iet cauri vēl vairākām lietām, kas nav līdz galam izdarītas. Piemēram, kāpēc Saulkrastu novads tapa? Tapa politiskā tirgus rezultātā. Vai tas bija pareizi vai nē? Kāpēc, piemēram, citur ir izveidota pašvaldība, kas tiešām funkcionē, bet citur ir kaut kādi izņēmumi? Piemēram, kādreiz Preiļi bija kopā ar Līvāniem, bet tagad Līvānus atstāja atsevišķi. Kāpēc? Tāpēc, ka A/Par vajadzēja, lai Līvānu mērs aiziet pie viņiem. Viņš arī aizgāja. Ir daudzas vietas, kur šī reforma nav saplānota loģiski. 

Ko tieši jūs darīsiet, ko tieši mainīsiet? 

Es tagad nosaucu šīs emocionālās lietas, kas, manuprāt, ir jāmaina. Bet, lai mainītu, vispirms ir jāizvērtē, un tā ir loģiska secība. Nevar mesties kaut ko mainīt vienkārši uz dullo. Pirmais ir izvērtēšanas process. 

Pirmkārt, kādi tie rezultāti? Vai tiešām tajās pašvaldības, kas ir izveidotas, ir ietaupīti resursi? Vai tur, piemēram, nomales nepaliek vēl vairāk apdalītas un viss nesaiet uz centru? Ja kaut kur nefunkcionēs šie jaunizveidotie novadi, ja kaut kur cietīs cilvēki un būs saprotams, ka vajadzēja darīt labāk, tad ir jāpārskata tās vietas.  

Jums programmā ir daudz par sociālo atbalstu. Cik tas viss maksās? Par cik pieaugtu valsts parāds, ja šī programma tiktu pilnībā realizēta? 

Mēs esam rēķinājuši. (Krauze solīja vēlāk atsūtīt konkrētus skaitļus, tomēr arī pēc atkārtotiem lūgumiem neatsūtīja — red.) Valsts parādu audzēt nevar, to dara Vienotība un šī valdība. Starp citu, Vienotība ir aizņēmusies 2/3 no visas naudas, ko Latvija ir vispār aizņēmusies visā savā pastāvēšanas laikā. Mūsu plāns tāds nav. 

Kur ņemsim? Šobrīd arvien vairāk uzņēmēju iet ēnu ekonomikā, un tas ir rezultāts tam, ka ir likvidēti daudz nodokļi, to skaitā arī mikrouzņēmuma nodokļi, kur cilvēki kaut ko maksāja, bet tagad vairs nemaksā neko. Valsts vienkārši nespēja normāli nomenedžēt – ja kaut ko nevaram, tad to likvidē. Otrkārt, nodokļi ir jāsamazina. Esam aicinājuši PVN samazināt gan pārtikai, gan daudzām citām lietām. Tagad augļiem un dārzeņiem PVN tiks samazināts. 

Vai no tā būs vairāk naudas? 

Bija izvērtējums, ka, samazinot PVN, pieaug apgrozījums attiecīgi un nauda ienāk vairāk. Ja cilvēkam ir jāmaksā saprātīgi nodokļi, viņš legalizē daudzas darbības, un ienāk nodokļi. 

Otra lieta, kas ir noteikti  jāpārskata, ir valsts izdevumi. Mums ir ļoti daudz dažādu Ministru kabineta noteikumu, kas regulē to vai to. Mans uzskats – ja mēs pieņemam vienus jaunus noteikumus, tad mums ir kaut kādi divi iepriekšējie vienkārši jāatceļ, lai kaut ko nedarītu lieku. Mēs uzliekam vienu funkciju, uzliekam otru funkciju, un tādā veidā aug šis birokrātiskais aparāts, kas kļūs tik smagnējs un dārgs.  

Ja būsiet nākamajā valdībā, vai centīsieties atcelt uzsāktās izmaiņas Ventspils ostas pārvaldē, kuras samazina pašvaldības iespējas ietekmēt ostā notiekošo? 

Te nav runa par Ventspili, te ir runa par ostu sistēmu vispār. Šī ostas reforma bija politiski motivēta, tā nebija ekonomiski izvērtēta. Patiesību sakot, tas modelis, kas darbojās Latvijā, bija paņemts no Rietumeiropas labākajām ostām, ja nemaldos, 90. gados. Skatījās, kā tas notiek Nīderlandē, citās valstīs, un izvēlējās to labāko. Konservatīvie un vēl citi gribēja izveidot jaunu sistēmu, nekonsultējoties ne ar nozari, ne arī skatoties, kas notiek citās valstīs. Tas ir pārsūdzēts Satversmes tiesā, tā kā skatīsimies. 

Bet vai jūs programmatiski varētu pateikt, ka mēģināsiet atcelt? 

Jā, mēs darīsim tā, lai Latvijas ostas ir funkcionālas, lai tās nestu labumu tautsaimniecībai un dotu darbavietas. 

Vai uzskatāt par pareizām zemkopības ministra Gerharda panāktās izmaiņas koku ciršanas noteikumos, kuras palielināšot šķeldas ieguvi un līdz ar to Latvijas enerģētisko drošību? 

Es uzskatu, ka tas nav kārtīgi izdiskutēts ar nozari. Tur ir divas ieinteresētās puses ar dažādiem viedokļiem – kokrūpnieki, meža nozares pārstāvji un vides organizācijas, kurām ir pilnīgi pretēji viedokļi. 

Es uzskatu, ka drīzāk šis ir nepareizs lēmums. Drīzāk bija jādomā par to, kā Valsts mežiem nodrošināt kaut kādu apjomu šķeldas pa tiešo mūsu pašvaldībām un citur, kur tas ir vajadzīgs. Nevis, kā tagad – visu saklasificēja kā tehnisko koksni, un daži uzņēmēji apgroza simtiem miljonu un nopelna desmitiem miljonu. Šis lēmums nav pareizs, tas nedos vēlamo rezultātu. 

Kā vērtējat ministra Gerharda pērn rudenī un šā gada sākumā veiktās izmaiņas Latvijas valsts mežu vadībā?

Valsts mežu vadība ir šobrīd politiski izvēlēta atbilstoši tam, kas vada ministriju.  

Vai jūs domājat, ka nākamajam ministram, ja viņš būs no citas partijas, jāmaina LVM vadītāji atbilstoši savas partijas interesēm? 

Nē, es ar to gribu pateikt, ka, protams, tur bija jāstrādā profesionāļiem. Ja jūs atceraties, piemēram, Strīpnieka kungs bija nozares profesionālis un strādāja ļoti ilgi. Es kaut kā neatceros, ka tur bija politiski darboņi tajā laikā.