Pūlis pret riska kapitālu: Latvijas realitāte

Ilustratīvs attēls
Jānis Blaževičs

Ikvienam ekonomiku studējošam pirmkursniekam ir skaidra aksioma, ka jebkuras tirgus ekonomikas mugurkauls ir mazie un vidējie uzņēmumi. Statistikai – 99% no visiem Eiropas uzņēmumiem ir šī segmenta uzņēmumi. Tas nozīmē, ka ekonomikas ilgtspēja ir atkarīga no šo uzņēmēju spējas strādāt, augt, attīstīties, nodarbināt vairāk cilvēku un maksāt vairāk nodokļus. Tas, pašsaprotami, ir gan visu mūsu, gan arī valsts interesēs.

Savukārt otrā kursa ekonomikas studentam ir skaidrs, ka ļoti bieži uzņēmuma spēja attīstīties, investēt jaunos produktos, atrast jaunus noieta tirgus ir atkarīga ne tikai no ambīcijām, produktu prototipiem un plāniem, bet arī spējas piesaistīt kapitālu apjomīgākām investīcijām un zināšanām tādās jomās kā mazumtirdzniecība, e-komercija, ražošana, finanšu tehnoloģijas, IT&T, enerģētika u.c.

Tradicionāli, uzņēmumiem ar stabilu naudas plūsmu, garu vēsturi ar pozitīviem darbības rezultātiem un aktīviem, attīstības finansēšanai ir pieejama dažādi finansējuma avoti. Tomēr arī tas ne vienmēr realitātē strādā. Finansējuma piesaiste pašlaik Latvijā, piemēram, no bankām ir pietiekami izaicinošs process. No vienas puses, bankas it kā vēlētos kreditēt, bet no otras – kvalificēšanās prasības aizdevumam, ko pamatā diktē riska apetītes vadīti motīvi, vēsturiskā pieredze un dažādi juridisko prasību ietvari, no spēles pēc noklusējuma izslēdz daļu uzņēmumu, kuri vēlētos spert nākamo soli savā attīstībā.

Vēsturiski un citu valstu pieredzē līdzīgās situācijās uzņēmējs meklē un parasti atrod iespēju piesaistīt kādu no riska kapitāla finanšu instrumentiem. Teorētiski arī šis izskatās labi, taču nu jau trešā kursa ekonomikas students varēs pateikt, ka riska kapitāla tirgus Latvijā un Baltijā kopumā šajos 30 gados nav iesakņojies. Ja līdz 2004.gadam Latvijā darbojās tikai viens vietējais riska kapitāla pārvaldnieks, tad šobrīd līdz ar Eiropas Savienības fondu pieejamību to skaits ir nedaudz pieaudzis.  Tomēr neviens no šiem fondiem nav reģistrēts ar privāto kapitālu, bet gan strādā ar publiski (valsts, ES) pieejamiem finanšu līdzekļiem; nereti fondu pārvaldnieki pat nespēj piesaistīt normatīvos noteikto privātā finansējuma daļu.

Ko tas nozīmē? Tikai, to, ka privātie institucionālie investori Latvijā kā suga ir sastopami reti un ka riska kapitāla investīcijas ir pietiekami slēgts klubiņš, jo es kā privātpersona, kurai azotē neglabājas 100 lieki tūkstoši, nemaz nevaru tajos investēt. Bez tam riska kapitāla fondu izmantotie finanšu instrumenti nemaz nav piemēroti uzņēmumiem to attīstības agrākajos posmos. Protams, riska kapitāla investīcijām ir savas priekšrocības – atsevišķi eksperti atzīst, ka šo investīciju rezultātā tiek sasniegts augstāks pētniecības un attīstības, inovāciju, produktivitātes un nodarbinātības līmenis – tomēr jebkuras uzņēmējdarbības formas dzīvotspēja nav atkarīga tikai no eventuāla ieguvuma nākotnē.

Domājot par kapitāla tirgu Latvijā un Baltija, varam secināt, ka riska kapitāls tuvākajā laikā šajā reģionā nebūs dominējošais veids, kā uzņēmumi finansē un piesaista ekspertīzi savai attīstībai. Tomēr tas nemaina problēmu, ka uzņēmēji meklē iespēju piesaistīt finansējumu, lai spertu nākamos soļus savā izaugsmē.

Šajā kontekstā būtiska atziņa, grib sociālo tīklu eksperti to atzīt vai nē, ir fakts, ka sabiedrības labklājības līmenis pēdējos gados ir pieaudzis un arvien vairāk cilvēku meklē iespējas, ko iesākt ar nosacīti brīvajiem līdzekļiem. Šī cilvēku grupa nereti saskaras ar problēmu, ko darīt. No vienas puses, turēt līdzekļus zem spilvena ir droši, bet neproduktīvi. No otras – klasiskie banku piedāvātie risinājumi ir nedinamiski un samērā konservatīvi. No trešās – spekulācija ar valūtām, NFT, kriptovalūtas tomēr ir ārkārtīgi augsta riska pasākumi, kur zaudētāju noteikti ir vairāk nekā ieguvēju. Bez tam, investējot ārvalstu biržās un uzņēmumos, mēs ne tikai riskējam apmaldīties nodokļu nomaksas un komisijas maksu džungļos, bet arī sildām citu valstu ekonomiku. Nepārprotiet, esmu par bŗīvu kapitāla tirgu un protekcionismam vienmēr ir jābūt gaumes un saprāta robežās, taču visu mūsu interesēs un emocionāli tuvāk mums tomēr ir vietējo uzņēmumu stiprināšana.

Jānorāda, ka investīcijas biržā nekotētos uzņēmumos līdz šīm ir privatizējuši riska kapitāla fondi. Bet populārākās pūļa finansējuma platformas tomēr ir devušas iespējas investēt tikai start-up līmeņa uzņēmumos, kuriem nereti ir tikai ideja, uzņēmuma logotips un produkta prototips.

Kur ir vakuums, tur tirgus rada risinājumus. Pašlaik jau globāli redzam daudzas platformas, kas pūli saved kopā ar uzņēmēju, kuram nepieciešams finansējums. Šajās platformās ikvienu potenciālo uzņēmumu vērtē ne tikai idejas un aiz tās esošā tirgus potenciāla līmenis, bet arī tā investīciju horizonts, spēju izmaksāt dividendes, exit stratēģijas un citi nozīmīgi veiksmes faktori. Tādējādi, ja līdz šim strauji augošiem uzņēmumiem nav bijusi pieeja pūļa investoru kapitālam (lasi – ņem riska kapitālu vai mirsti), bet investoriem slieksnis ieejai augošu kompāniju kapitālā ir bijis pārāk augsts (lasi – investē vismaz 50 000 vai tu mums neesi interesants), tad šobrīd ikvienam ir iespēja ieguldīt jau reāli funkcionējošos uzņēmumos un rūpīgi sekot līdzi savām investīcijām.

Jautājums – kas no tā mainās man, tev, sabiedrībai vai uzņēmējam? Šķiet 21.gadsimts ir laiks, kad vienīgā konstantā lieta ir pārmaiņas un apziņa, ka “galvenais notikumu prognozētājs” varētu būt ļoti pieprasīts, bet maz iekārots amats, jo iespējas kļūdīties ir neticami augstas. Bet, ja nopietni, tad finanšu pasaule ierasti ir bijusi ne visai fleksibla  procesu, produktu un nosacījumu pielāgošanas ziņā. Patlaban tas mainās un mainās par labu klientam šī vārda visplašākajā nozīmē.

Finanšu tirgum pašlaik nav jāfokusējas ap bankām, savstarpējo aizdevumu platformām, riska kapitāla fondiem, valūtām vai zelta rezervēm. Patlaban centrā, un domājams uz palikšanu, ir fokuss uz klienta vajadzībām. Ja sabiedrība vēlas investēt un ieguldīt augošā ne biržas uzņēmumā, tad tirgū dominēs tie, kas var piedāvāt šādu iespēju bez augstām “ieejas barjerām” (t.i. maksām) jeb investē kaut vai 100 eiro. Ja uzņēmumi savai izaugsmei vēlas piesaistīt riska kapitāla līmeņa ekspertīzi un vienlaikus diversificēt mazākuma īpašnieku portfeli, tad viņi izvēlēsies to finanšu jomas uzņēmumu/platformu, kas tādu iespēju nodrošina. Tātad – mainies, meklē alternatīvas un pielāgojies vai mirsti.

 

Autors ir CrowdedHero valdes priekšsēdētājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu