Kāpēc e-komercijā jādomā ilgtermiņā?

Ilustratīvs attēls
Artūrs Krūze

Pēdējos gados e-komercija ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, sniedzot iespēju interneta vidē iegādāties praktiski visu, ko sirds kāro. Ātras peļņas iespējas spārno daudzus uzņēmējus, un varbūt arī sava taisnība ir tiem, kuri iesaka ķert veiksmi aiz astes. Tomēr šis laiks izgaismo arī daudzu e-veikalu lielāko kļūdu: pārāk lielu fokusu uz “šeit un tagad”, nedomājot par ilgtermiņa izaugsmi ne biznesa, ne drošības aspektā. Kāpēc e-komercijā jādomā ilgtermiņā jeb kā izvairīties no “te un tagad” klupšanas akmeņiem?

Kāpēc uzņēmumi, veidojot savas interneta platformas, fokusējas uz “šeit un tagad” un labprātāk ķer sīkas problēmas to ienākšanas secībā, nevis novērš lielākas nebūšanas ilgtermiņā? Daļēji tā ir nejaušība, paviršība, arī finansiālais aspekts. Nebūt ne visi uzņēmumi ir kompetenti, kā audzēt jaudu ilgtermiņā vai iegūt kvalitatīvus aizsardzības pakalpojumus. Daudzi zina, kā uztaisīt aplikāciju ar glītu dizainu, taču aizmirst, ka tai ne tikai raiti jādarbojas, bet arī jābūt drošai. Diemžēl fokusējoties tikai uz tūlītējiem ieguvumiem, var atrisināt mazas problēmas, bet lielās nekur nepazudīs. Tāpēc, jau atverot e-veikalu, ir vērts padomāt par dažiem ilgtermiņa aspektiem.

Par ko domāt, veidojot e-veikala platformu?

Veidojot e-veikala platformu, uzņēmumiem būtu nopietni jāapsver četri aspekti.

Pirmkārt, ir vērts ieguldīt darbu, laiku un naudu ilgtermiņa izaugsmes kanālos, operacionālos uzlabojumos, automatizācijā, meklēšanas rīku optimizācijā. Ja vienīgais kanāls, kā sasniegt klientus, ir maksas reklāma, tad, lai sasniegtu konkrētu klientu skaitu, būs jāmaksā arvien dārgāk, kamēr konkurenti citos kanālos klientus piesaistīs vieglāk un dabiskāk.

Otrkārt, ir būtiski analizēt datus par savu klientu paradumiem un pieņemt lēmumus, balstoties nevis uz sajūtām, bet gan gūtajām atziņām par to, kāda ir vidējā pirkuma summa, cik procenti no visiem apmeklētājiem kaut ko reāli nopērk, no kādām ierīcēm iepērkas biežāk, cik ilgi uzturas e-veikalā, pirms kaut ko iegādājas, utt. Mārketings ir jābūvē ap klientu paradumiem: tikai izanalizējot klienta paradumus, var viņam raidīt precīzi mērķētas ziņas un piedāvājumus.

Treškārt, ir jārada tiešām kvalitatīva un laba lietotāja pieredze – gan par pašu iepirkšanās procesu, gan par preces iesaiņojumu, piegādi un atgriešanas iespējām. Izcils klientu serviss paliek atmiņā vairāk nekā viduvēja prece un noteikti palīdz ilgtermiņa izaugsmē.

Visbeidzot, jārūpējas par drošību. Varbūt tas aizņems vairāk laika sākumā, tomēr ilgtermiņā nenāksies nemitīgi nodarboties ar problēmu risināšanu, kas izmaksās daudz dārgāk. Drošībai nav noteikti jāvelta lielas investīcijas, bet, pat ja tomēr, tā ir neliela cena salīdzinājumā ar uzņēmuma reputācijas risku un zaudētiem klientiem, kuri savu kredītkaršu datu nopludināšanu nepiedos. Piemēram, kādam uzņēmumam no Anglijas, kam bija uzlauzta interneta veikala lapa un nozagti klientu kredītkaršu dati, VISA izteica brīdinājumu, ka nākamā tāda tipa uzbrukuma gadījumā piemēros iespaidīgu naudassodu un pilnībā atteiks darījumus ar VISA kartēm, kas uzņēmumam faktiski nozīmētu nāves spriedumu.

Glīta fasāde no ļaundariem nepasargā

Jāatzīst, ka drošība ir aspekts, kam internetveikalu īpašnieki parasti pievērš vismazāk uzmanības: tas rada papildu izmaksas, un uzņēmumi arī īsti nenovērtē risku, jo uzskata, ka nav interesanti potenciāliem hakeru uzbrukumiem. Tas ir ļoti nepareizi, jo vietņu uzlaušana ne vienmēr tiek tārgetēta, t.i., mērķēta uz lielajiem uzņēmumiem un zīmoliem. Arī mazie “iekrīt” uz dažādiem automatizētiem skriptiem, kas klejo pa publiskām internetveikalu datubāzēm. Mazs veikaliņš var tikt vienkārši uzlauzts, hakerim iepriekš pat nezinot par tāda eksistenci.

Veidi, kā visbiežāk notiek šie uzbrukumi, ir drošības “caurumi”, kas padara iespējamu neizpaužamas informācijas iegūšanu no datubāzes. Retāk tie ir klientu kredītkaršu dati, pārsvarā – lietotāju e-pastu adreses vai dati par pašu veikalu, ko pēc tam var pārdot tālāk ieinteresētām trešajām pusēm. Īpaši skripti ļauj hakerim iegūt informāciju, vietnes īpašniekam vai klientam to pat nenojaušot: piemēram, brīdī, kad klients ievada kredītkartes datus, nosūta to kopiju hakerim vai katra vietnes apmeklētāja datus saglabā teksta failā uz servera un reizi dienā nosūta hakerim. Vēl viens populārs uzbrukuma veids ir DDos uzbrukums, lai traucētu lapas darbību vai to izslēgtu, bet tie parasti ir mērķēti uzbrukumi, un mazākiem veikaliem par to īpaši nav jāuztraucas. Tomēr jebkurš šāds gadījums parasti ir ļoti pamācošs un liek klientam krietni pārdomāt savas vietnes drošību, jo var novest pie patiešām drūmām sekām.

Ir lietas, ko nevar vienkārši pārbūvēt, tāpēc gatavās lapās nereti ir vieglāk iztīrīt drazas un aizlāpīt caurumus, bet tas atkarīgs no situācijas. Hakeri kļūst arvien radošāki un izdomas bagātāki, savukārt lapu uzturētājiem tas nozīmē pastāvīgu cīņu starp labo un ļauno. Taču viens cīnītājs nevar būt vairākās vietās vienlaikus, tas arī klientiem jāņem vērā. Piemēram, Magebit to risina, sadarbojoties ar citiem partneriem, kas specializējas noteiktos drošības risinājumos. Jo vairāk speciālistu liek kopā savus radošos risinājumus, jo vieglāk pamanīt un novērst hakera uzbrukumu, pirms viņš tā īsti ķēries pie lietas. Ikvienas e-veikala saimniekam jāpatur prātā, ka glīta fasāde varbūt arī pievilinās klientu, taču noturēt viņu varēs tikai tad, ja spējat piedāvāt drošu un ērtu iepirkšanās vidi.

 

Autors ir e-komercijas IT risinājumu izstrādātāja Magebit izpilddirektors

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu