Arno Jundze romānā Es nemiršu nekad godprātīgi sarindo labi zināmus faktus, ko ietērpj dzīvīgā valodā
Viens no rakstniecības projekta Es esmu… nosacījumiem — romāna stāstījumam jābūt pirmajā personā. Un tā nu sērijas jaunākajā darbā Es nemiršu nekad Arno Jundzes aprakstītais Eduards Veidenbaums ir uz nāves gultas, viņa iekšējais monologs notiek pusnemaņā. Šāds stāstījuma veids pieļauj laiku sajaukumu, attaisno, kāpēc autors atsevišķām tēmām pat nepieskaras, citas detalizēti pietuvina, atstājot vietu arī pieņēmumiem un iztēlei.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.