Horizonts ir pūkaina, netverama līnija starp gaišzilo debesjumu un balto mākoņu klajumu, kas izskatās pēc aizputināta ezera, bet dažviet kā caur tumšiem āliņģiem tālu lejā pavīd zeme. Šo sleju rakstu lidmašīnā kaut kur virs Vācijas, taču mans galamērķis ir krietni tālāks. Patiesībā šonedēļ es sāku jaunu gadu. Esmu izturējusi konkursu un saņēmusi Hamfrija stipendiju, lai nākamo akadēmisko gadu līdz jūnijam varētu mācīties vienā no labākajām ASV žurnālistikas programmām, Walter Cronkite School of Journalism, kas bāzēta Arizonas Universitātē.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad tehnoloģiskais progress rauj cilvēci uz priekšu vēl nepieredzētā ātrumā, tāpēc gatavība pastāvīgi mācīties ir gandrīz jebkura darba apraksta obligāta sastāvdaļa. Mans kā Ir galvenās redaktores mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, kas varētu palīdzēt mums jaudīgāk darboties digitālajā jomā, jo tā ir ļoti svarīga ikviena medija nākotnei. Mans kā moža un spējīga, bet ļoti grūtu dzīves posmu izgājuša cilvēka mērķis ir atvērt prātu jaunai iedvesmai, paraudzīties aiz ierastās ligzdas malas, turpināt augt. Uz laiku dodos prom cerībā atgriezties ar ideju uzrāvienu, kas stiprinātu visas mūsu komandas darbu Ir lasītāju labā.

Žurnāla vadība šajā laikā būs pieredzējušā Paula Raudsepa rokās, viņam uzņemoties galvenā redaktora pienākumus. Savukārt es plānoju turpināt ik nedēļu uzrunāt jūs savā slejā no ASV, pievēršoties dažādām tēmām, kas šķitīs interesantas un nozīmīgas.

Mana lidmašīna sāk nosēšanos, bet es esmu spārnos. Laiks rādīs, kādas būs šī drosmīgā un aizraujošā ceļa pavērsiena dāvanas.

Līdzīgi raksti

Bākas gaisma

Sirdī un prātā vēl gribas paturēt skolēnu Dziesmusvētku līksmo noskaņu. Tik skanīgs kopkoris Sidraba birzī, tik daudz talantīgu un čaklu jaunu cilvēku, kas izdejojuši latvju rakstus, sajutuši kopā muzicēšanas prieku un tradīciju spēku. Skaisti!Nav pat jābūt tīnim, lai pieci gadi līdz nākamajiem jauniešu Dziesmusvētkiem šķistu ļoti ilgs laiks. Neviens nezina, kādā pasaulē dzīvosim 2030. gadā, bet šis svētku saviļņojums šķiet kā stalta un gaiša bāka, kas palīdzēs izgaismot ikdienas gaitas un metīs savu staru tālu arī tumsā un vētrās. Kā tauta esam par vienu saliedējošu svētku nedēļu bagātāka, un tā ir milzīga dāvana arvien nedrošākajā pasaulē.Šī nedēļa sākusies spraigi. Ukrainā mainās valdība. ASV prezidents beidzot izklausās paguris no telefondraudziņa Kremlī, piedraudējis tam ar tarifiem un apsolījis jaunus ieročus ukraiņiem. Kad bēdīgi slavenajā vizītē Baltajā namā Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putinam nevar ticēt, Tramps uzsprāga tirādē, ka Zelenskim šajā karā neesot nekādu kāršu. Tagad zinoši avoti stāsta, ka Tramps pats gatavs dot Zelenskim tāldarbības raķetes, lai ukraiņi var bombardēt Maskavu un likt krieviem sajust kara sāpīgumu. Redzēs, vai vārdiem sekos darbi.Bet mūsu mierīgajā zemē turpinās skanīga vasara — šonedēļ savu programmu atklās Cēsu mākslas festivāls un īpaša pērle tajā ir Elīnas Garančas koncerts. Tas ir dziedātājas veltījums mammai, pieminot viņas nāves desmito gadskārtu. Cik sāpīga bijusi šī šķiršanās un kā viņa trenē spēju neiestrēgt pagātnē, Elīna Garanča stāsta intervijā. Tā ir negaidīti atklāta, īpaši ņemot vērā, ka gandrīz vai nenotika.

Reālā NATO

Iepazīstieties — no žurnāla vāka jūs uzlūko augstākā NATO spēku komandiere, kas pastāvīgi atrodas Latvijā. Jete Albinusa ir dāņu ģenerālmajore un no Ādažiem komandē NATO divīzijas štābu Ziemeļi. Šī divīzija kopā ar mūsu armiju pirmie stāsies pretī ienaidniekam, ja Latvijai uzbruks.

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Jaunākajā žurnālā