Citāda investīcija krīzes laikā

Ilustratīvs attēls
Reinis Reinsons

Šis nebūs investīciju padoms, tikai aicinājums apsvērt ideju, ka varbūt ir laiks atgriezties pie saknēm, pie zemes. Pašlaik, kad investīcijas finanšu tirgos un virtuālajās valūtās piedzīvo nestabilitāti, bet dārgmetāli – ierobežotu pieejamību, cilvēki sāk aizdomāties par ko stabilāku. Kādu drošāku, paredzamāku alternatīvu ar zemāku risku. Viens no variantiem – mūsu pašu mīļā zemīte, precīzāk – meža zeme.

Kāpēc būtu vērts par to padomāt?

Mežs ir stabils ilgtermiņa ieguldījums, kurā tavu aktīvu vērtība ik gadu augs. Tas sniegs vērtīgos enerģētikas resursus un kokrūpniecības izejmateriālus, pēc kuriem gaidāms pieaugošs pieprasījums, pateicoties kokrūpniecības tehnoloģisko procesu attīstībai un samazinoties naftas produktu rūpniecībai. Bet varbūt nemaz nevajag pārdot? Varbūt mežs tev dos materiālus, resursus un iespējas attīstīt biznesu ar augstu pievienoto vērtību un ražot pašam? Varbūt mežs dos tev iespēju veicināt uzņēmējdarbību un celt labklājības līmeni savā dzimtajā lauku reģionā? Turklāt kā gudrs meža saimnieks tu iesaistīsies vides kvalitātes uzlabošanā un globālu problēmu risināšanā. Tavs mežs būs tava drošības banka un labs sabiedrotais!

Kad būtu vērts par to aizdomāties?

Ja tev ir stabils pamatienākumu avots un brīvi līdzekļi, kurus vari ieguldīt ilgtermiņā, investē mežā. Ja šobrīd mežaudzi esi izstrādājis un plāno meža zemi pārdot, padomā vēlreiz – investē mežā. Ja esi mantojis meža zemi un īsti nezini, ko ar to darīt, investē mežā. Ja tev ir laiks, ko veltīt, lai sarunātu visu ar reālajiem darba darītājiem, šad tad aizbrauktu līdz savam mežam un uzceltu telti kopā ar bērniem savā mežā (jā, savā!) – investē mežā.

Ja šobrīd nevienu no aprakstītajām situācijām nevari asociēt ar sevi, varbūt ir laiks izvirzīt jaunu mērķi? Ātrai peļņai šis nebūs labākais avots, tai paredzēti riskantāki ieguldījumi, tomēr stabilitāte un drošības spilvens arī ir labs ieguvums.

Ar ko sākt?

Ja zemes tev vēl nav, iegādājies to! Izsoles, sludinājumi, draugu un paziņu loks – meklē un atradīsi, jo darījumi tirgū notiek nepārtraukti.

Protams, tas nav vienkāršs lēmums. Izvēloties īpašumu, jāņem vērā augsnes tipi,  zemes gabalu piemērotākie izmantošanas veidi, apmežošanas iespējas un vēl daudzi citi aspekti. Zināms, ka Latvijā ir daudz mežsaimniecības nozares speciālistu. Uzaicini kādu no viņiem uz noskatīto mežu, apspriediet ar speciālistu, ko konkrētajā vietā iespējams darīt, kā labāk to apmežot, kopt un vairot.

Būtiski saprast, ka zemes gabali reti kad būs tikai ar vienu izmantošanas veidu visai platībai. Visdrīzāk tajā atradīsi gan meža, gan lauksaimniecības zemes. Pirms lēmuma pieņemšanas svarīgi saprast, kurš izmantošanas veids tām piemērotāks. Būtu grēks auglīgu un meliorētu lauksaimniecības zemi mēģināt pārveidot par meža zemi, to labāk iznomāt tuvākajam zemniekam, lai strādā. Mēdz būt arī gabali, kuros daļā jau ir mežs, tomēr pārējā netiek izmantota. Tad jāatrod pareizākais risinājums apmežošanai. Mežkopība iedalās pa zemes gabala daļām, kur jāveic krājas kopšana, kur jāstāda, jākopj jaunaudze, kur vari jau “novākt ražu” un, protams, atkal stādīt.

Augsnes tips un mežaudzes vecums ir galvenie faktori, kas nosaka nogabala cenu. Tā var stipri atšķirties un variēt, tomēr ar 1500 eiro hektārā jārēķinās. Pirms pirkuma, pieaicini noskatīto zemi apskatīt vairākus savā starpā nesaistītus speciālistus un noteikti pievērs vērību piebraucamajam ceļam pie nogabala (tas noteikti atvieglos kokmateriālu izvešanu).

Ar kādiem darbiem un investīcijām jārēķinās?

Saprotams, ka lielāks ieguvums sagaidāms no meža, par kuru rūpēsies un regulāri kopsi. Ja tev ir nepieciešamās prasmes un tehnika, daudz vari izdarīt pats savām rokām, tomēr ar ieguldījumiem jārēķinās.

Hektāra apstādīšana tev izmaksās aptuveni 1000 eiro. Pirmajā vasarā pēc stādīšanas būs nepieciešama agrotehniskā kopšana, kas ir kociņu atbrīvošana no pāraugušās zāles. Šis pakalpojums maksā ap 250 eiro hektārā. Pēc 5 – 10 gadiem nepieciešama jaunaudzes sastāva kopšana, kas izmaksās aptuveni 250 eiro hektārā, tālāk atkarībā no audzētās koku sugas krājas kopšana sagaidāma pēc 20 gadiem un izmaksās aptuveni 600 eiro hektārā. Būtiski samazināsi izmaksas, ja savu mežu kopsi pats. Tam, protams, būs nepieciešami instrumenti, iemaņas un laiks. Var gadīties arī papildu darbi, piemēram, jāiztīra cauri tavam mežam ejošs grāvis ar bebru aizsprostiem. Mežā paredzamas krājas kopšanas cirtes, un tajās vairāk iegūsi, nekā iztērēsi. Šeit loģika ir vienkārša – viss, kas dos pienesumu nākotnē, ir papildu ieguldījumu vērts.

Kādi tad ir riski?

Likumdošanas riski ilgtermiņā var radīt grūtības, kurām nāksies pielāgoties. Tomēr jāsaprot, ka koksne kā atjaunojamais resurss, kas piesaista CO2, jebkurā regulējumā būs pieprasīta. Dažādi mikroliegumi, protams, ietekmē šī brīža brīvību, bet ilgtermiņā ir mainīgi.

Saprotams, ka zināšanu un pieredzes trūkums meža apsaimniekošanā var radīt nepatīkamus pārsteigumus, tāpēc nebaidies vērsties pie nozares speciālistiem, iestāties meža īpašnieku kooperatīvos, meklēt informāciju un kļūt par zinošu meža saimnieku. Tavs mežs tev pateiks paldies.

Neviens meža īpašums nav pasargāts no dabas stihijām, meža zvēru apciemojumiem un citiem postījumiem. Tomēr ir veids, kā mazināt rūpes par ieguldīto darbu un līdzekļiem. Apdrošini savu mežu! Pat tad, ja jaunaudzi apciemos briežu bars vai pieaugušā audzē iepūtīs viesulis, tavi zaudējumi tiks atlīdzināti. Atlīdzība ļaus atjaunot jaunaudzi vai kompensēt negūto peļņu.

Mēs ar kolēģiem, kas ir ne tikai apdrošināšanas eksperti, bet arī mežu īpašnieki, esam spēruši nozīmīgu soli, lai mežu apdrošināšanu padarītu jēgpilnu un pasargātu mežu īpašniekus no reāliem draudiem. Ne vienmēr no riskiem varam izvairīties, tomēr kvalitatīva risku vadība ļauj būtiski samazināt to negatīvo ietekmi.

Kad būs iespējams gūt atdevi?

Ja lolosi savu mežu, tad 20 gadu laikā šīs audzes vērtība būs palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Nākamo 10 gadu laikā, intensīvi kopjot mežaudzi, investīcijas jau būs atpelnījušās, bet paliekošās audzes vērtība būs līdz pat desmit reizēm lielāka par tās iegādes vērtību.

Iepazīstoties ar a/s Latvijas Valsts meži un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava publikācijām par mežaudžu kopšanu, var pārliecināties, ka, intensīvi saimniekojot, mežos var strādāt daudz efektīvāk (lasi – izdevīgāk) un nezaudēt zemes vērtību. Šie vadošie mežu nozares uzņēmumi ar pētījumiem pierāda, ka, intensīvi kopjot mežaudzi, iespējams ievērojami palielināt koksnes krāju mežā īsākā aprites periodā salīdzinājumā ar nekoptiem un dabiski audzētiem mežiem.

Papildus iespējams sabalansēt vai pārdot tava jau esošā uzņēmuma CO2 emisiju kvotas. Tas Latvijā ir salīdzinoši jauns instruments, tomēr sevi jau apliecinājis ASV un Eiropā. Jāpiemin arī finanšu plūsmas stabilitāte, kas, vienkāršojot aprēķinus, ļauj ar pārliecību teikt, ka ģimene var sākt pilnībā pārtikt, ja tās īpašumā ir 100 hektāri meža, bet dzīvot pārtikušu dzīvi, nestrādājot citu darbu, sākot no 200 hektārus liela meža īpašuma.

 

Autors ir apdrošināšanas brokeris un meža īpašnieks, Reinsons un Partneri uzņēmuma pārstāvis

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu