Politisko spalvu spodrināšana var negatīvi ietekmēt pensiju sistēmu

Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA
Kārlis Purgailis

Ja būtu iespēja izvēlēties, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties ātrāk, nekā tas pašlaik Latvijā paredzēts, noskaidrots bankas Citadele aptaujā Baltijas valstīs 2022.gada jūnijā.

Ja īstenotos kārtējais populisms, kas nonāk politiskajā dienas kārtībā katru ceturto gadu un kura mērķis ir reformēt Latvijas pensiju sistēmu, tad neviens pensionēšanās vecums nebūtu labvēlīgs nodokļu maksātājiem.

Esam daudz paveikuši Latvijas pensiju ilgtspējai, lai nākotnes pensionāriem ļautu saglabāt vēlamo dzīves līmeni. Pensiju 2.līmenī pēdējos gados ir panākta virkne uzlabojumu, piemēram, mainīts regulējums, palielinot ieguldīšanas iespējas uzņēmumu akcijās no 50% līdz 100%, palielinot potenciālo uzkrājuma pieaugumu. Ievērojami samazinājušies izdevumi par pensiju uzkrājumu pārvaldīšanu, pensiju 2.līmeņa uzkrājums nu ir atstājams mantiniekiem, izpildīti citi pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabojumi. Taču apmēram 5,4 miljardu eiro lielie pensiju 2.līmeņa uzkrājumi allaž ir bijuši vilinošs populisma objekts politiķiem, īpaši pirmsvēlēšanu periodā.

Kas domās par sekām?

Aptauja rāda, ka iedzīvotāji pensijā vēlētos doties vismaz 15 gadus ātrāk, nekā tas ir šobrīd noteikts. Tomēr jau šobrīd ir grūtības savlaicīgi sākt uzkrāt pensijai, lai paspētu izveidot uzkrājumu, kas pensijas vecumā ļaus saglabāt vēlamo dzīves līmeni. Veiktā sabiedrības domas aptauja demonstrē, cik viegli ir iestāties par sabiedrībai patīkamām idejām, aiz kurām nestāv reāls seku aprēķins.

Ņemot šo pašu piemēru un apskatot iespējamās problēmas – ja pensijas vecums būtu 50 gadi, tas nozīmētu, ka daudz ātrāk būtu jāsāk uzkrāt un jādara tas lielākās summās, kam lielākā daļa iedzīvotāju nav gatavi. Jau šobrīd trūkst izpratnes par to, ka pensijas uzkrājums ir jāaudzē pašiem, veicot savlaicīgas un regulāras iemaksas pensiju 3.līmenī vai cita veida uzkrājumos, vienlaikus mērķtiecīgi sekojot līdzi sava pensiju 2.līmeņa pārvaldīšanai. Lielākā daļa iedzīvotāju neizprot, ka 1. un 2.līmeņa uzkrājums bez papildus 3.līmeņa uzkrājuma spēs nodrošināt mazāk nekā pusi no pirms pensionēšanās ikmēneša ienākumiem.

Sliktie piemēri nav tālu jāmeklē

Ne bieži gadās, ka populistisko ideju sekas varam novērot arī reālajā dzīvē un valstī, kas ir pavisam tuvu. Kaimiņvalsts Igaunijas piemērs labi parāda to, cik viegli ir pieķerties šķietami pozitīvām un skaļām idejām, neapdomājot to ilgtermiņa ietekmi. Igaunijas parlamenta iepriekšējās vēlēšanas uzvarēja partija, kas cita starpā solīja ļaut brīvu pieeju pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem pirms pensionēšanās vecumā. Solījums tika arī realizēts, kā rezultātā ap 1.5 miljardiem uzkrājumu tika iztērēti lielākoties patēriņā. Līdzīgus solījumus dzirdam arī Latvijā. Nav jābūt finanšu ekspertam, lai saprastu, kādas sekas šādi lēmumi nesīs nākotnē, kad cilvēki, kas savus pensiju uzkrājumus iztērēja šodien, pensionēsies ar aptuveni 20% mazākiem ienākumiem. Ilgākā termiņā ir “iegūts” liels skaits cilvēku, kuri būs spiesti sagaidīt vecumdienas ar minimālu sociālo nodrošinājumu.

Politiski motivēti, nepārdomāti ierosinājumi ir daudz un dažādi, piemēram, novirzīt lielu daļu mūsu 2.līmeņa uzkrājumus konkrētu šī brīža Latvijas tautsaimniecības problēmu risināšanai. Tā rezultātā mums būtu liegts gūt adekvātu atdevi no mūsu uzkrājuma. Tādēļ aicinu visus iedzīvotājus kritiski vērtēt politiķu solījumus un domāt par to, kā populistiska rīcība ietekmē pašu labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē.

Kārlis Purgailis ir bankas Citadele meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu